CVK centīsies gūt Kariņa un Levita atbalstu, lai vēlētāji nebūtu jāpiesaista konkrētam iecirknim

EP vēlēšanas gaidāmas 2024.gadā.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē šodien arī komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) uzsvēra, ka nepieciešama skaidrība par to, vai laikus tiks pagūts nodrošināt elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izmantošana EP vēlēšanās.

Mieriņa vērsa uzmanību, ka, ja valsts nespēs nodrošināt tiešsaistes vēlētāju reģistru, tad EP vēlēšanās nāktos atgriezties pie pagātnes sistēmas, kad katrs vēlētājs būtu piesaistīt konkrētam iecirknim.

Deputāts Edmunds Jurēvics (JV) pauda, ka svarīgākais ir saglabāt iespēju balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Tāpēc Valsts pārvaldes komisijai vajadzētu iestāties par risinājuma rašanu tiešsaistes vēlētāju reģistra nodrošināšanai. Politiķis atzīmēja, ka daļai vēlētāju faktiskā dzīves nesakrīt ar deklarēto dzīves vietu, tāpēc tiešsaistes reģistrs ļautu lielai daļai no viņiem neizlaist iespēju nobalsot.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Uldis Apsītis skaidroja, ka viņu pārziņā esošās elektroniskās tiešsaistes sistēmas darbību līdz šim nodrošināja informācijas tehnoloģiju uzņēmums "SOAAR". LETA ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izmeklētajā kriminālprocesā par iepriekšējā sasaukumā CVK organizētu iepirkumu pērn veica procesuālās darbības arī šajā uzņēmumā.

Ņemot vērā kriminālprocesu, ir vai nu apgrūtināti vai neesot iespējams minētajam uzņēmumam uzticēt nodrošināt turpināt uzturēt vēlētāju reģistru.

Apsītis skaidroja, ka PMLP nav tehnisko ekspertu un speciālistu, kuri uz EP vēlēšanām varētu nodrošināt drošu sistēmas ekspluatāciju.

Deputāts Andrejs Ceļapīters (JV) uzsvēra, ka pašreizējās problēmas, ka vēlētāju reģistrs varētu nebūt pieejams, jānodefinē kā ārkārtas situācija un ka tas būtu trieciens demokrātijai, ja šis jautājums netiks sakārtots. Tā kā neviena iestāde negrib vai nespēj uzņemties atbildību, tad "varas nesējiem" ir jārīkojas, pauda Ceļapīters, kurš arī ir pārliecināts, ka Latvijā esot profesionāļi, kuri spēj uzņemties šīs sistēmas darbības nodrošināšana.

Deputāte Skaidrīte Ābrama (P) norādīja, ka iepriekš Valsts reģionālās attīstības aģentūra bija piedāvāja savu atbalstu informācijas sistēmu jomā, bet līdz šim nav saņemta informācija par panākto progresu šādas sadarbības iespējai.

CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte pauda, ka tā ir valsts problēma, ka neviena iestāde nevēlas uzņemties tiešsaistes vēlētāju reģistra darbības nodrošināšanu. Šeit palīgā jānāk augstāk stāvošajām valsts amatpersonām, tāpēc CVK pārstāvji par šo jautājumu ceturtdien, 30.martā, plāno doties tikties pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV). Tāpat pirmdien, 3.aprīlī, par to iecerēta saruna ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka uzsvēra, ka jautājumā par EP vēlēšanu atbilstošu noorganizēšanu valsts ir uz "plāna ledus".

Kādai lielākai valsts iestādei jau iepriekš vajadzēja nākt ar saviem resursiem, un zināšanām un uzņemas tiešsaistes reģistra sistēmu nodrošināšanu, atzīmēja Kažoka.

Tā kā tas nav noticis, tad pašlaik cerība palikusi valdības rīcības plāna melnrakstā minētā iespējamā apņemšanās nodrošināt vēlētāju reģistra darbu. Par šo jautājumu tādā gadījumā atbildīgā būtu Valsts kanceleja (VK), kas spētu koordinēt citu ministriju darbu.

Reizē, ja tomēr VK, Ministru prezidents un valdība šo jautājumu nepārņem savā atbildībā, tad arī skaidri vēlētājiem jāpasaka, ka vēlēšanas notiks atbilstoši "akmens laikmeta" iespējām jeb, ka ikviens vēlētājs būtu piesaistīt konkrētam balsošanas iecirknim, atzīmēja Kažoka.

VK pārstāvjiem gan klāt neesot, komisija vienojās, ka VK varētu būt atbildīgā iestāde, kas koordinētu pārējo valsts iestāžu darbu šajā jautājumā. Deputāti nākamās nedēļas laikā cer saņemt informāciju par panākto progresu, lai uz EP vēlēšanām būtu pieejams tiešsaistes vēlētāju reģistrs.

Tiešsaistes vēlētāju reģistrs pēc būtības nepieciešams, lai ikviens balsotājs varētu brīvi izvēlēties, kurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs balsot. Pēc ierašanās balsošanas vietā un personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas balsotājs arī tiek reģistrēts sistēmā.

Kā ziņots, CVK sekretārs Ritvars Eglājs iepriekš aģentūrai LETA skaidrojis, ka tiešsaistes vēlētāju reģistra izmantošana nodrošina, ka vēlēšanu iecirknī tiešsaistes režīmā būtu pieejams elektronisks vēlētāju saraksts. Vēlētājam ierodoties iecirknī, vēlēšanu komisijas darbinieks ar viedtālruni noskenētu pases vai personas apliecības svītrkodu vai kvadrātkodu, pārliecinātos par personas tiesībām balsot un atzīmētu tiešsaistes vēlētāju reģistrā, ka vēlētājs nobalsojis.

Par vēlēšanu materiālu saņemšanu būtu jāparakstās papīra balsotāju sarakstā. Ja kādā vēlēšanu iecirknī tiešsaistes reģistra darbība būs traucēta, vēlētāji varētu nobalsot, izmantojot reģistrācijas aploksni.