Šodien, lai ierobežotu mizgraužu postījumus, valdība lems par ārkārtējas situācijas izsludināšanu 32 novados, saka Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Viņš norādīja, ka ārkārtējā situācija novadus ietekmēs dažādi - ir novadi, kur situācija varētu tik izsludināta tikai vienā pagastā, bet citos - pat 15 pagastos.
Ozols uzsvēra, ka, pamatojoties uz mežzinātnes institūta "Silava" un Valsts meža dienesta (VMD) monitoringa rezultātiem, riska platības, kurās atrodas vērtīgās egļu audzes ir izdalītas diezgan detalizēti. "Mēģinām šo instrumentu piedāvāt maksimāli selektīvi," norādīja Ozols.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana iedarbinātu citas uz meža apsaimniekošanas jautājumiem attiecināmas normas. Pašvaldībās dzīvojošie cilvēki, kas nav ar meža apsaimniekošanu saistīti, situācijas izsludināšanu uz sevi neizjutīs.
Priekšlikums paredz, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, sākot no 1.aprīļa, visu vasaru 100 metru rādiusā ap vērtīgajām egļu audzēm aizliegts cirst skujkokus, jeb priedi un egli, un 500 metru rādiusā aizliegts cirst egles. Izņēmumi ir gadījumos, kad audzēs parādās svaigi mizgraužu bojājumi. Tad VMD iedod sanitāro atzinumu.
Jau ziņots, ka, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža bojājumus egļu mežaudzēs, pagājušajā nedēļā Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē tika atbalstīts ZM priekšlikums šogad izsludināt ārkārtējo situāciju vairākās Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģiona pašvaldībās.
Kā norādīja VMD, mizgraužu bojāto audžu platība 2022.gadā palielinājusies vairākas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Pēc VMD datiem, 2022.gadā sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 hektāru robežās.
VMD Meža resursu pārvaldības departamenta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs skaidroja, ka visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi vērojami Vidzemē - Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Gulbenes novados - un Sēlijā. Tāpat 2022.gadā straujš bojāto platību pieaugums bijis arī Rīgas reģionā, savukārt mierīgāka situācija ir bijusi Kurzemes mežos.
Purs skaidroja, ka 2022.gads bija labvēlīgs mizgraužu attīstībai, rezultējoties ļoti augstā lidošanas aktivitātē visas sezonas garumā, salīdzinot ar 2021.gadu. Savukārt karstais laiks vasaras otrajā pusē un siltais rudens sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu mežaudzēs. Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāti zinātnieki novērojuši vēl novembra sākumā.