Kariņš: Nav pieļaujama mediju ierobežošana ar režīmiem līdzīgu likumdošanu

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Latvijā nav pieļaujama mediju ierobežošana ar režīmiem līdzīgu likumdošanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tā politiķis atbildēja uz jautājumu par nostāju attiecībā uz Nacionālās apvienības (NA) deputāta iesniegto priekšlikumu, kas varētu būt aizgūts no Krievijas Putina un Ungārijas Viktora Orbāna režīmiem, par ierobežojumiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ieņemt amatu sabiedriskajā medijā.

"Mūsu valstī nav nekādas vietas un nebūtu pieļaujams tas, ka mēs cenšamies ierobežot mūsu mediju darbību ar likumdošanu, kas, šķiet, ir guvusi iedvesmu no austrumiem," savā atbildē atzīmēja Kariņš.

Politiķis uzsvēra, ka Latvijas paliks un turpinās attīstīties kā rietumu demokrātija.

Premjers vienlaikus norādīja, ka nevēlas komentēt konkrētu deputātu priekšlikumus. Pirms tiek skatīti likumprojektam uz otro lasījumu iesniegtie priekšlikumi, ir jāvienojas par mediju politikas pamatnostādnēm, atzīmēja premjers.

Kariņš tāpat akcentēja, ka svarīgi nodrošināt, lai mediji ir redakcionāli neatkarīgi - tas ir jānostiprina arī mediju pamatnostādnēs, kuras nākotnē paredzēts skatīt valdībā.

Jau vēstīts, ka NA deputāts Aleksandrs Kiršteins iesniedzis priekšlikumu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumiem otrajā lasījumā, kas paredz sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās.

Kā ziņots, koalīcija vienojusies noņemt steidzamību sabiedrisko mediju likuma grozījumiem, kas paredz sabiedrisko mediju apvienošanu, pirmdien preses konferencē norādīja valdību veidojošo partiju politiķi.

Līdz ar to paredzēts, ka vēl notiks plašāka diskusija par ar likumprojektu saistītajiem jautājumiem, norādīja Ministru prezidents Kariņš, "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un NA pārstāvis, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.

Latvijā

Lasot pasaules preses ziņas par jēlnaftas cenu samazināšanos biržās, autobraucējam Latvijā gribas iesaukties – kāpēc benzīns un dīzelis degvielas uzpildes stacijā tāpat nekļūst ievērojami lētāks? Un vispār, kas notiek pasaules, Eiropas, Baltijas un Latvijas degvielas tirgū – par ko maksājam, vai nepārmaksājam, un vai var droši liet savā bākā jebkuras kompānijas degvielu?

Svarīgākais