Valdībā apstiprinātais alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējums nemazinās alkohola patēriņu sabiedrībā, kā arī būtiski neietekmēs nozares uzņēmumu finanšu rādītājus, aģentūrai LETA pauda aptaujātie tirgotāji. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam jau šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma. Lai arī likumprojekts pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, tiks aizliegtas šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas.
Zīmola "AlkOutlet" pārstāvis Gints Lazdiņš aģentūrai LETA norādīja, ka diskusijas par iespējamām izmaiņām alkohola apriti reglamentējošos normatīvos notiek gandrīz visu laiku, un regulējuma sakārtošana ir būtiska, bet ir jāatrod saprātīgs samērs starp ražotāju, tirgotāju un patērētāju atbildību, taču patlaban plānotās izmaiņas ir vērstas tikai uz legālu tirdzniecības uzņēmumu ierobežošanu.
Viņš pauda, ka valdībā apstiprinātajā regulējumā izpaliek tādas būtiskas sabiedrības veselību ietekmējošas sadaļas kā patērētāju, tostarp jauniešu izglītošana, kā arī nelegālā alkohola biznesa apkarošana.
Lazdiņš atzīmēja, ka izmaiņu ieviešana prasīs jaunas iniciatīvas, taču kopumā zīmola veikali pārmaiņām ir gatavi, kā arī šobrīd nav pamata domāt, ka grozījumi likumā atstās negatīvu ietekmi uz uzņēmuma finanšu rādītājiem vai attīstības plāniem.
Taujāts par aizliegumu tirgot alkoholiskos dzērienus, kuru stiprums pārsniedz 22% un ir pildīti PET 0,2 litru iepakojumā, Lazdiņš pauda, ka šāda tipa dzērieni tirgū ir, tomēr to īpatsvars "AlkOutlet" pārdoto produktu klāstā ir ļoti neliels, tāpēc tirgotājam būtiskus zaudējumus nenesīs.
"Pieļauju, ka šī norma ieviesta ar mērķi samazināt stipro dzērienu pieejamību cilvēkiem ar ierobežotu finansiālo stāvokli un regulāriem alkohola lietošanas paradumiem, bet nedomāju, ka šādas izmaiņas sasniegs mērķi un būtiski ietekmēs alkoholisko dzērienu patērēšanu hroniskiem lietotājiem," sacīja Lazdiņš.
Viņš arī pauda viedokli, ka daudz svarīgāk būtu sākt diskusiju par visa veida stipro dzērienu tirdzniecību tikai specializētos dzērienu veikalos, nevis jebkurā cita profila tirdzniecības vietā. Tāpat būtu jāierobežo lielu spirta daudzumu saturošu kosmētikas produktu tirgošanu, ko daļa sabiedrības vēl arvien lieto "iekšķīgi", nevis izmanto skaistumkopšanai.
"Būsim atklāti - liela daļa alkoholisma problēmu rodas nevis legāli strādājošos veikalos, kur nopirkt labu vīnu ģimenes vakariņām vai dzērienus kāzu svinībām, bet tieši pelēkās ekonomikas zonā, kur vēl arvien ir viegli pieejami "spirķik, vodka, sigareti" un pagrīdes būceņos, kas bez akcīzes nodokļa aiz kosmētikas līdzekļu nosaukuma tirgo dažādus "losjonus pēc skūšanās" ar 40% spirta sastāvā un citus tamlīdzīgus produktus," skaidroja Lazdiņš.
Tikmēr "Spirits&Wine" zīmola pārstāvji aģentūrai LETA pauda, ka kopumā Alkoholisko dzērienu aprites un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus vērtē pozitīvi.
"Ja runa ir par alkohola reklāmu, tad, mūsuprāt, grozījumi ir pozitīvi, jo nebūs nemitīgie "cenu kari", bet komunikācijā būs jāizmanto citi paņēmieni, lai uzrunātu pircējus," norādīja "Spirits&Wine" valdes priekšsēdētājs Andris Lūkins.
Arī "Spirits&Wine" nesagaida, ka likuma grozījumi negatīvi ietekmēs kompānijas finanšu rezultātus.
Tirdzniecības tīkla SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA norādīja, ka jaunās prasības "Elvi" darbu būtiski neietekmēs, jo alkoholiskie dzērieni veido tikai nelielu daļu no veikalu sortimenta.
"Protams, daļai sabiedrības vēl arvien ir problēmas ar atkarību no alkohola, taču diemžēl arī jaunie ierobežojumi nerada pārliecību, ka šī problēma tiks atrisināta," sacīja Vārtukapteine, piebilstot, lai izskaustu pārmērīgu alkohola lietošanu, drīzāk jāvairo tautas labklājība un preventīvi jāstrādā ar tām sabiedrības grupām, kuras ir pakļautas alkoholisma riskam.
Tāpat viņa norāda, ka pieredze apliecina, ka cilvēki, kuri vēlas pārmērīgi lietot alkoholu, to darīs neatkarīgi no tirdzniecības iniciatīvām vai aizliegumiem.
Vaicāta par jauno prasību ieviešanu, "Elvi" pārstāve pauda, ka plānotās izmaiņas neparedz būtiskas investīcijas to ieviešanā - tās vairāk ietekmēs ikdienas darba plānošanu veikalos. Būs jāpielāgo akciju veidošanas politika, mārketinga risinājumi atbilstoši jaunajām prasībām, taču šie darbi neprasīs papildu finansējumu.
Mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA atzina, ka grozījumu pamatojums un īstenošanas plāns nav skaidri izprotams, kā arī nesniedz pārliecinošu pamatojumu kā konkrētie priekšlikumi varētu samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu.
"Lai gan iestājamies par sabiedrības veselību un uzskatām to par būtisku jomu, kurai jāpievērš uzmanība, šobrīd virzīto likuma grozījumu pamatojums un īstenošanas plāns nav skaidri izprotams un nesniedz pārliecinošu pamatojumu kā konkrētie priekšlikumi varētu samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū," teica Bagātā.
Savukārt SIA "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite aģentūrai LETA miēja, ka būtu vērts vēlreiz apsvērt visus apstākļus un atkārtoti izvērtēt plānotā likuma punktus, uz diskusiju aicinot gan nozares pārstāvjus, gan sabiedriskās domas izpētes profesionāļus, kas spēj objektīvi izvērtēt plānoto ierobežojumu efektivitāti, kā arī pārliecināties, ka jaunais likums ir līdzvērtīgs visiem tirgus dalībniekiem un tajā nav vietas interpretācijām, kas potenciāli var novest pie mērķu sasniegšanas ierobežojumiem.
"Kaut ko ierobežojot, pirmkārt, ir jāapzinās ietekme gan uz akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļu ienākumiem, tajā pašā laikā tā ir valsts investīcija iedzīvotāju labbūtībā. Šobrīd, pēc pieejamās likuma sagatavotās redakcijas, "Rimi" neredz lielus riskus papildu investīciju nepieciešamībai," atzīmēja Bite.
Līdztekus viņa pauda, ka neizprotami un vēlreiz rūpīgi pārbaudāmi ir paredzamie reklāmas un tirdzniecības ierobežojumi internetā - vidē, ko pilnībā kontrolēt ir sarežģīti un nav saprotams, kā tiks organizēta šo normu ievērošanas uzraudzība. Tāpat, ja kaut kas tiek aizliegts, ir skaidri jādefinē iespējamo atbildības apmērus par normu neievērošanu, lai nav tā, ka, samaksājot minimālu administratīvo sodu, negodīgs uzņēmējs var turpināt gūt no tā peļņu.
Tāpat Bite minēja, ka būtiskākās izmaiņas skars lojalitātes karšu turētājus, jo līdz ar grozījumu spēkā stāšanos turpmāk patērētājiem lojalitātes programmas ietvaros netiks piedāvāta alkoholisko dzērienu iegāde neierobežotā daudzumā, kā arī tiks ierobežotas tā saucamās grupu atlaides, piemēram, 20% atlaide visiem dzirkstošajiem vīniem. Tāpat alkoholiskajiem dzērieniem netiks piedāvāta apjoma atlaide, pērkot vairākus iepakojumus.
LETA jau vēstīja, ka valdībā 21.martā atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu marķējumu, cenu un atlaižu reklāmām, izplatīšanu azartspēļu un citās vietās.
VM vēlas samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām.
Iecerētās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu, reklāmas un mārketinga ierobežošanu, kā arī papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā.
Piemēram, alkoholisko dzērienu marķējumā paredzēts iekļaut informāciju var arī ar QR kodu par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu, kā arī piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli.
Tāpat plānots aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem, izvietot brīdinājuma informāciju mazumtirdzniecības vietās ar šādu tekstu "Alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt".
Vienlaikus plānots aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, plastmasas (PET) iepakojumā un tilpumā, kas mazāks par 0,2 litriem.
Lai ieviestu visaptverošu alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežošanu, izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu vairākās vietās. Tas attiecas uz preses izdevumiem un citiem drukātajiem reklāmas izdevumiem, publikācijām patērētājiem, kinoteātriem, interneta vietnēm, kā arī tiešsaistē esošajām reklāmām un tiešsaistes saskarnēm jeb aplikācijām.
Tāpat tiks aizliegta alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāma, izmantojot pasta (arī e-pasta) pakalpojumus, kā arī citās vietās ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības.
Grozījumi paredz arī aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, kā arī piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā, izņemot mazumtirdzniecības vietā, par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.
Vienlaikus grozījumi paredz aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.) mazumtirdzniecības vietās, kas piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu, kā arī piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai).
Ar izmaiņām paredzēts aizliegt arī cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam jau šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma. Lai arī likumprojekts pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, tiks aizliegtas šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas.
