SEPLP aicinās šobrīd neatbalstīt grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) aicinās šobrīd neatbalstīt grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas neskar mediju apvienošanu, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

Viņš atzīmēja, ka attiecīgā likumprojekta mērķis ir veikt tehniskus labojumus vai precizējumus, lai būtu iespējams juridiski izveidot vienu uzņēmumu, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.

"Šī likumprojekta mērķis ir izdarīt tikai tehniskus labojumus vai precizējumus, lai mēs varētu juridiski izveidot vienu uzņēmumu. Mēs ļoti aicinām nemainīt šobrīd ar šī likumprojekta palīdzību neko, kā strādā mediji. Tam ir citi veidi, kā par to diskutēt," teica Siksnis, komentējot vairākus pagājušajā nedēļā iesniegtos priekšlikumus.

Tāpat viņš atzīmēja, ka iesniegtie priekšlikumi SEPLP bija pārsteigums. "Mēs nebijām informēti. Ar mums nebija nekas tāds saskaņots," sacīja Siksnis, uzsverot, ka šonedēļ plānots nosūtīt attiecīgajai Saeimas komisijai padomes viedokli ar aicinājumu šobrīd neatbalstīt priekšlikumus, kas būtībā mainītu veidu, kādā strādā abi sabiedriskie mediji.

Jau vēstījām, ka Saeima 16.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai.

Likumprojekts paredz 2024.gada 1.janvārī noslēgt apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija izveidošanu.

Sabiedrisko mediju apvienošanai paredzēti 220 600 eiro izdevumi, tostarp personāla izdevumi reorganizācijas veikšanai paredzēti 60 000 eiro un grāmatvedības un lietvedības programmas un datu pārnešanai 48 400 eiro.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.