Gandrīz trešdaļa izmitināšnas pakalpojumu sniedzēju, iespējams, strādā ēnu ekonomikā

© Kaspars Krafts/f64

Latvijā 20-30% no izmitināšanas tirgus dalībniekiem varētu būt nesertificēti pakalpojuma sniedzēji, intervijā aģentūrai LETA pieļāva Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka tie ir gan hosteļi, gan dzīvokļi, kas tiek piedāvāti tūristiem, tāpat arī laukos ir nesertificēti viesu nami, kas neievēro nosacījumus un nemaksā nodokļus.

"Par to mums daudz sūdzas arī reģionu pārstāvji, ka, piemēram, ir ļoti grūti uzturēt muižu, maksājot visus nodokļus un ievērojot visas drošības prasības, ja turpat blakus ir kaimiņš Jānis, kurš neizsniedz čekus un var piedāvāt pavisam citu izmitināšanas cenu," norādīja Kalniņš.

Taujāts par galvenajiem mērķiem, kurus izvirzījis jaunajā amatā, Kalniņš uzskaitīja divus - sakārtot īstermiņa tūrisma mītņu regulējumu, lai ar īstermiņa izmitināšanu varētu nodarboties tikai sertificētas naktsmītnes, un turpināt darbu pie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanas sabiedriskajai ēdināšanai.

Attiecībā uz nesertificētajiem izmitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, Kalniņš uzskaitīja virkni problēmu, piemēram, ugunsdrošības prasību neievērošanu un problēmas ar higiēnas prasību nodrošināšanu. "Tas nelabvēlīgi ietekmē arī tirgu un cenas, kādas piedāvā izmitinātāji," piebilda LVRA vadītājs, kā vienu no nesertificētajiem pakalpojuma sniedzējiem minot hosteli Merķeļa ielā, kurā 2021.gada ugunsgrēkā bija arī bojāgājušie.

Viņš atzīmēja, ka pagājušā gada rudenī Ekonomikas ministrija (EM) sagatavoja informatīvo ziņojumu, kurā bija apkopta informācija par praksi citās Eiropas valstīs. Tur bija redzams, ka arī Lietuvā, lai veiktu īstermiņa izmitināšanu, ir jāiziet sertifikācija, bet Latvijā un Igaunijā noteikumi ir brīvāki.

"Es ceru, ka darbs pie šī jautājuma tomēr turpināsies un mēs arī no asociācijas puses runāsim ar EM, ka šī joma ir jāsakārto. Informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka EM šis jautājums ir jāsakārto līdz 2024.gada beigām, bet es domāju, ka tas ir pārāk ilgi. To var atrisināt arī daudz ātrāk," uzsvēra Kalniņš.

Tikmēr nepieciešamību samazināt PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai Kalniņš pamatoja ar citu Eiropas valstu praksi un faktu, ka Latvijā pandēmijas laikā ēdināšanas uzņēmumiem uzkrājās aptuveni 45 miljonu eiro nodokļu parāds un atliktie nodokļu maksājumi.

"Samazināta PVN likme palīdzētu ēdināšanas sfēru sakārtot, uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem, daudziem arī iziet ārā no ēnu ekonomikas. Tas ir jāatzīst, ka daudzi ir šajā ēnu ekonomikā - spiestā vai nespiestā kārtā, tas jau ir uz katra paša sirdsapziņas. Tādēļ pie tā ir jāstrādā," skaidroja LVRA valdes priekšsēdētājs.

LETA jau vēstīja, ka LVRA valdes priekšsēdētāja amatā Kalniņš tika iecelts marta sākumā.

LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. Asociācija ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.

Latvijā

TV24 raidījumā "Saimnieks. Zeme. Valsts" komentējot Satversmes tiesas spriedumu, kas aizliedz samazināt mežu ciršanas caurmēru, Aigars Dudelis, mežsaimniecības plānošanas vadītājs AS "Latvijas valsts meži", vērtē strikti: ”Ir palaista garām iespēja celt mežu saimniecisko vērtību. Turklāt es šodien runāju par ilgtermiņu.”

Svarīgākais