Veselības ministre Līga Meņģelsone ir cīnījusies godam, lai kopā ar nozari panāktu adekvātu finansējumu veselības aprūpei no valsts budžeta, vērtējot ministres darba pirmās 100 dienas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
Pēc viņa paustā, Meņģelsone cīnījusies godam arī tanī brīdī, kad kļuva skaidrs, ka finansējums veselības aprūpei nebūs lielāks par apstiprināto. Šogad finansējums veselības nozarei būs 1,6 miljardi eiro. Keris ir pateicīgs ministrei par šādu rīcību, taču par to, kā būs tālāk, viņš pagaidām neņemas spriest, jo esot lietas, kas izraisa zināmas šaubas un bažas.
Savukārt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) darbību Keris vērtē kā bezatbildīgu un neprofesionālu. Viņaprāt, "badināt veselības aprūpi, skaidri zinot, ka tas pasliktinās piekļuvi veselības aprūpei un tās kvalitāti, kā arī izraisīs tūkstošiem nāvju, ir zemiski attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem".
Kā ziņots, Saeima 9.martā pēc aptuveni diennakti ilgas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.
Saskaņā ar valdības sākotnēji virzīto variantu 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti ap 12,7 miljardiem eiro, savukārt izdevumi - ap 14,7 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā. Šis ir vēsturiski finansiāli lielākais valsts budžets.
