Pēc VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) datiem, pagājušajā gadā valstī kopumā atjaunoja apmēram 950 kilometru ceļu, bet šogad ir ieplānots par 300 kilometriem mazāk, ziņu aģentūrai LETA vēsta ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja un "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis .
Atbildot, kā ceļu būves uzņēmums "Binders" vērtē bijušā satiksmes ministra Tāļa Linkaita laikā izsludināto valsts galveno autoceļu pārbūves programmu līdz 2040.gadam, kurai bija nepieciešamas apjomīgas investīcijas , Aigars Sēja skaidro: "Plānus mēs redzējām, bet tagadējo stratēģijas virzību nevaram īsti komentēt. Uz šiem jautājumiem drīzāk ir jāatbild Satiksmes ministrijai, jaunajam satiksmes ministram, LVC. Šajā pašā stratēģijā ir ar manis iepriekš minētie nākamie PPP projekti. Mēs būtu priecīgi, ja šis plāns, kāds tas ir, arī realizētos. Zinām, ka tajā iestrādātas ieceres par lielu projektu īstenošanu - Rīgas apvedceļš, divi PPP utt., bet tieši uz reģionālajiem ceļiem, ko mēs tagad atjaunojam, tādu nebūs. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šādus lielos projektus viena Latvijas firma, viens "Binders" vai kāds cits uzbūvēt nevarēs, projekti būs starptautiski, ceļiniekiem būs jāapvienojas, jāveido apvienības. Ir jautājums - vai vajadzīgs kāds superliels tirgus spēlētājs vai pietiek apvienoties vietējiem. Skaidrs, ka neviens no vietējiem uzņēmumiem vienatnē nav konkurētspējīgs apjomīgu projektu īstenošanā. Tāpēc jāveido apvienības. Tas nav nekas jauns. Personu apvienību vai pilnsabiedrību sastāvā arī mēs pēdējo gadu laikā esam īstenojuši infrastruktūras atjaunošanas projektus un turpinām to darīt arī šobrīd aktuālajos lielākajos projektos - Ķekavas apvedceļa un "Rail Baltica" lidostas infrastruktūras būvniecībā. Lielos projektos startēt vieniem ir vai nu neiespējami, vai tas ir milzu risks.
Un projekta apjoms nav vienīgais faktors, kas liek būvniekam apvienoties. Arī kvalifikācijas prasības, projektā paredzētie būvdarbu veidi, tehnoloģiju izmantošana un izpildes termiņi ir pozīcijas, kas būvniekiem dažkārt liek apvienoties. Būvnieki nezina, kurus konkursus vinnēs. Var nonākt situācijā, kurā pārklājas vairāku projektu īstenošana, tad būvnieks meklē partnerus un papildu resursus. Tāpat, ja ir liels projekts, tas prasa lielas finanšu garantijas. Būvniekiem apvienojoties, ir lielākas iespējas saņemt nepieciešamo avansu, lai būtu garantijas. Šādu pieredzi esam uzkrājuši arī mēs, un tā noteikti noderēs nākotnē, jo praktiski visu starptautisko vai apjomīgāko vietējo projektu īstenošanai tiek veidotas būvnieku vai būvnieku un finansētāju apvienības."
Oskars Rikmanos papildina: "Tie ir kompleksi, multimodāli objekti, kas atšķiras no reģionālo ceļu rekonstrukcijas projektiem. Apvienības dod iespēju samazināt riskus ceļu būvniekiem un samazināt risku arī pašam pasūtītājam. Pasūtītājs objektam ir piesaistījis finansējumu uz termiņu, līdz kuram projekts ir jāpabeidz. Visus šos kompleksos objektus pasūtītājs grib pabeigt pēc iespējas īsākā laikā, jo nauda maksā naudu. Tādēļ ir apvienības kā liels, spēcīgs partneris, kas spēj objektu pabeigt noteiktā termiņā. Praktiski viss apjomīgais darbs ir jāpabeidz vienā vai divās sezonās."
Kā virzās LVC reģionālo ceļu attīstības programma līdz 2027.gadam, Aigars Sēja informē: " Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027.gadam paredzēja atjaunot 1360 kilometrus reģionālo ceļu, tostarp 183 kilometrus no grants seguma uz asfaltu ar gandrīz 60 miljonu eiro finansējumu. Mēs saprotam, ka šajā budžetā tas nav iekļauts.
Oskars Rikmanis uzsver, ka paredzētais finansējumsnoteikti ir nepietiekams. Ne velti ceļinieki piedalās visos sarežģītajos objektos. Ja objektu būtu pietiekami daudz, būvnieks vairāk izsvērtu, kuros iepirkumos piedalīties. Šobrīd piedalāmies tur, kur var.
Aigars Sēja papildina: "Jau minēju, ka atjaunoto ceļu paredzētais apjoms šogad ir samazinājies par 30%, tādēļ esam spiesti piedalīties dažādos sarežģītos projektos. Apjoms ir nepietiekams. Ceļu atjaunošanai katru gadu vajadzētu vismaz divtik no tā, ko atvēl šobrīd."
Tāpat noteikti ir jāņem vērā, ka par to pašu naudu līdz ar sadārdzinājumu tagad var izdarīt mazāk. Varbūt liekas, ka naudas ir tikpat, bet, ja kopumā darbu izmaksas ir sadārdzinājušās par 20%, tad arī par 20% var izdarīt mazāk.
