Absolūti lielākā daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka dzīvo ar katru gadu labāk

© pixabay.com

Vairākums jeb 82% Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar savu dzīvi, liecina jaunākā "Eirobarometra" dati.

Pusgada laikā par sešiem procentpunktiem ir pieaudzis ar dzīvi kopumā apmierinātu Latvijas pilsoņu īpatsvars un par sešiem procentpunktiem samazinājies neapmierināto īpatsvars. Šāds apmierinātības ar dzīvi līmenis ir tāds pats kā vidēji Eiropā, kur 85% pilsoņu ir kopumā apmierinātu ar savu dzīvi.

Pusgada laikā nav būtiski mainījies Latvijas pilsoņu vērtējums par situāciju Latvijā kopumā. 41% Latvijas pilsoņu situāciju Latvijā vērtē kā kopumā labu, savukārt tāpat kā vasarā, arī ziemā 55% Latvijas pilsoņu situāciju Latvijā vērtē kā kopumā sliktu.

Tāpat Latvijas pilsoņi aizvadīto sešu mēnešu laikā savos vērtējumos par lietu virzību Latvijā ir kļuvuši mazāk kritiski. Ziemā trešā daļa jeb 33% uzskata, ka Latvijā lietas virzās pareizā virzienā.

Kopš 2022.gada vasaras Latvijas pilsoņu gaidas saistībā ar nākamajiem divpadsmit mēnešiem viņu dzīvēs kopumā ir kļuvušas optimistiskākas. Taujāti par to, teju trešā daļa jeb 31% Latvijas pilsoņu uzskata, ka nākamais gads kopumā būs labāks.

Pusgada laikā nav vērojamas izmaiņas pilsoņu priekšstatos par svarīgākajām problēmām valstīs. Tā arī 2023.gada ziemā ne tikai Latvijas pilsoņu, bet visu eiropiešu redzējumā svarīgākā problēma, ar kuru pašreiz saskaras valstis ES, ir cenu pieaugums, inflācija un dzīves dārdzība.

Personīgajā līmenī, salīdzinot ar 2022.gada vasaru, ziemā izmaiņas pilsoņu priekšstatos par svarīgākajām problēmām nav novērojamas. Arvien divas svarīgākās problēmas personīgi, ar kurām pašreiz saskaras ne tikai Latvijas pilsoņi, bet eiropieši kopumā, ir cenu pieaugums, inflācija, dzīves dārdzība un veselības aprūpe.

Kamēr uzticēšanās līmenis Latvijas valdībai nav būtiski mainījies kopš 2022.gada vasaras, ir pieaudzis to Latvijas pilsoņu īpatsvars, kuri uzticas Saeimai. Teju trešā daļa jeb 31% Latvijas pilsoņu 2023.gada ziemā norāda, ka uzticas Saeimai. Savukārt valdībai 2023.gada ziemā uzticas aptuveni trešā daļa jeb 32%

Latvijas pilsoņu, Latvijas valdībai neuzticas lielākā daļa - 61% Latvijas pilsoņu.

Kopš vasaras, 2023.gada ziemā ir būtiski samazinājies to eiropiešu īpatsvars, kuri uzticas Eiropas institūcijām, kamēr Latvijas pilsoņu vidū uzticēšanās līmenis Eiropas Parlamentam (EP), Eiropas Komisijai (EK) un Eiropadomei ir audzis.

Nedaudz vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas pilsoņu un teju puse jeb 49% eiropiešu ir norādījuši, ka uzticas EP. Nedaudz vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas pilsoņu un 46% ir norādījuši, ka uzticas EK.

Līdzīgi 53% Latvijas pilsoņu un 46% eiropiešu ir norādījuši, ka uzticas Eiropas Centrālajai bankai un puse jeb 51% Latvijas pilsoņu un 43% eiropiešu ziemā ir norādījuši, ka uzticas Eiropadomei. Kopumā 48% Latvijas pilsoņu un 42% Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņu 2023.gada ziemā ir pozitīvs priekšstats par ES.

Vissvarīgākā problēma, ar kuru patlaban saskaras ES, gan pēc Latvijas, gan pēc ES pilsoņu domām ir cenu pieaugums, inflācija, dzīves dārdzība. Pusgada laikā ir pieaugusi Latvijas pilsoņu pārliecība par to, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā ES. Trešā daļa jeb 34% Latvijas pilsoņu 2023.gada ziemā kopumā piekrīt apgalvojumam par to, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā ES.

Latvijas pilsoņu vērtējums par to, kā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā reaģēja Latvijas valdība, kopš 2022.gada vasaras nav būtiski mainījies. Lielākā daļa jeb 64% Latvijas pilsoņu 2023.gada ziemā ir norādījuši, ka ir kopumā apmierināti ar to, kā Latvijas valdība ir reaģējusi uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Savukārt Latvijas pilsoņu vērtējums par to, kā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā reaģēja ES, pusgada laikā ir mainījies. 59% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar to, kā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā reaģēja ES.

Ne tikai Latvijas pilsoņi, bet arī ES pilsoņi ir pārliecināti, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir apdraudējums viņu

drošībai ne tikai savienības ietvaros, bet arī lokāli. Teju absolūtais vairākums jeb 81% Latvijas pilsoņu un tāds pat īpatsvars eiropiešu piekrīt tam, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir apdraudējums ES.

Tam, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir apdraudējums Latvijas drošībai, 2023.gada ziemā piekrīt absolūtais

vairākums jeb 81% Latvijas pilsoņu. Vairākums jeb 76% ES pilsoņu piekrīt tam, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir apdraudējums viņu valsts drošībai.

"Eirobarometrs 98" aptauja Latvijā notika no 12.janvāra līdz 26.janvārim, un tās laikā tika aptaujāti 1039 Latvijas pilsoņi vecumā no 15 gadiem. Aptauju Latvijā veica vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija "Kantar".

Latvijā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbs aizsācies turborežīmā. Ekonomikas ministrijas pārraudzītajā struktūrā veiktas būtiskas reformas, institūcija tikusi pie jaunas, enerģiskas direktores. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis trešdien preses priekšā jaunajai vadītājai deva ceļa maizi un veiksmes vēlējumus sūrajā grūtajā darbā pie miljardu piesaistes mūsu valsts ekonomikai. LIAA direktores amatā nule kā ieceltā Ieva Jāgere vienu no savām pirmajām intervijām jaunajā amatā sniedza tieši “Neatkarīgajai”.

Svarīgākais