Invalīdu apvienība labklājības ministres pirmās 100 darba dienas vērtē pozitīvi

Viņš norādīja, ka valdībā publiski solītās lietas un uzklausītās problēmas ir nesušas finansiālu rezultātu, tāpēc pagaidām neko slikto nevarot teikt. Kā piemēru viņš minēja personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu asistentu atlīdzības apmēra paaugstināšanu no šī gada 1.aprīļa.

Tāpat šobrīd ir noslēdzies deinstitucionalizācijas process. Kā esot skaidrojusi Labklājības ministrija (LM), tajā lielāks uzsvars būs nevis uz atsevišķu institūciju veidošanu, kā tas bijis iepriekš, bet vairāk uz sabiedrībā balstītiem pasākumiem, kas attiecīgi esot pilnīgi cita pieeja.

"Tas ir cits uzstādījums, ko LM var ieviest apstiprinātajos projektos, liekot uzsvaru uz to, kas tad cilvēkam būtu vajadzīgs nākotnes perspektīvā," skaidroja Balodis.

Runājot par Kariņa valdību kopumā, Balodis atzina, ka ir daudz lietu, kurām pagaidām nav izstrādāti risinājumi. Piemēram, viņš minēja vides pieejamības kontroles un uzraudzības sistēmu, par kuru pagaidām nav skaidrības, kādā veidā tā tiks attīstīta.

Tāpat Baloža vērtējumā pēdējais laiks būtu pievērsties digitalizācijai, apmācot cilvēkus ar invaliditāti par digitālo vidi, kā arī skaidrojot tiem, kādi drošības pasākumi būtu jāveic, ko var un ko nevar sūtīt šajā vidē, kā arī kā atpazīt viltus ziņas. Viņš minēja, ka ir bijuši daudzi gadījumi, kad šie cilvēki tikuši apkrāpti, jo uzticējušies kaut kam, savukārt nabadzības risks uzliek papildu slogu, kā rezultātā ir vēlme ticēt visam.

Vienlaikus šobrīd arī nav skaidrs, kādā virzienā Latvijā virzīties ar iekļaujošo izglītību, lai gan par to tiek runāts jau vairāk nekā 20 gadus. Proti, ir jābūt skaidrībai, vai bērni ar invaliditāti varētu mācīties kādās speciālās programmās vai skolās, ja tādas nepieciešamas, turklāt skolu gadījumā jāsaprot, kādas tās būs un kādas būs to atbildība, atzina Balodis.