Cik toleranta pret naudas atmazgāšanu ir Latvijas sabiedrība?
Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus vai norēķinās “aplokšņu algās”, viņu nekādi neietekmē, liecina tirgus un sociālo pētījumu centra “Latvijas Fakti” pērnā gada novembrī veiktā aptauja.
Lielākoties cilvēki atzīst, ka naudas atmazgāšana ir saistīta ar kontrabandu (86%) un izvairīšanos no nodokļu nomaksas jeb tā saukto “aplokšņu algu” (82%), tomēr katrs piektais uzskata, ka viņu neietekmē tas, vai uzņēmumi maksā nodokļus un “aplokšņu algas”.
Lai pārliecinātos, cik toleranta pret naudas atmazgāšanu un tās slēptajiem noziegumiem ir Latvijas sabiedrība, Finanšu izlūkošanas dienests kopā ar Edgaru Bāliņu devās ielās un pārbaudīja, kādas ir iedzīvotāju zināšanas par krāpniecību, korupciju, cilvēku tirdzniecību un citiem netīrās naudas avotiem.
Sastaptajiem cilvēkiem tika vaicāts:
- Vai esi dzirdējis par “netīru naudu”?
- Kas ir naudas atmazgāšana un kādus noziegumus tā slēpj?
- Vai esi aizdomājies, kādas ir tās atmazgāšanas sekas?
- Vai pats izvēlētos tīru vai netīru naudu?
- Un vai Latvijā naudas atmazgāšana kādreiz beigsies?
Zīmīgi, ka vairums sastapto apgalvoja, ka ir saskārušies ar “netīru naudu”, turklāt, ja tiem piedāvātu izvēlēties mazāk naudas, kas iegūta likumīgā ceļā vai vairāk naudas, kuras izcelsme nav zināma, tie izvēlētos lielāku summu, nedomājot par ieguves avotiem.