Latvijā jādomā, kā veselības aprūpei paredzēt "iezīmētāku finansējumu", jo nav viegli katru gadu domāt, kur rast jaunus līdzekļus, šādu nostāju pauž veselības ministre Līga Meņģelsone.
Veselības ministrija (VM) plāno veidot darba grupu kopā ar darba devējiem un nozares ekspertiem, lai sagatavotu priekšlikumus veselības aprūpes nozares finansēšanas modelim. Ministre tika norādījusi, ka modelim ir jābūt ilgtspējīgam, stabilam, sistēmiskam un prognozējamam, turklāt tādam, kas garantē sasniegt izcilību veselības aprūpē.
Meņģelsone atzina, ka pagaidām nekādu konkrētu priekšlikumu viņai vēl neesot un risinājums ir jāatrod kopīgiem spēkiem, jo to varot būt daudz. Šajā gadījumā nav viena pareizā viedokļa, un par kopīgiem risinājumiem jādomā gan ar Finanšu ministriju, gan ar Labklājības ministriju, gan valdības sociālajiem partneriem. "Drīzāk ir jautājums, kā atrast veselībai iezīmētāku finansējumu, jo nav viegli katru gadu par to domāt," pauda ministre.
Ministre atgādināja, ka koalīcijas partneru starpā ir panākta vienošanās, ka 12% no kopbudžeta ir robeža, kas veselības budžetam ir ļoti nozīmīga. Rezultātā katru reizi, kad tiks ietaupīti kādi līdzekļi, valdība lems par finansējuma piešķiršanu veselības nozarei kā prioritārai. Meņģelsone piebilda, ka neapšaubāmi būtu jādomā arī par pensiju fonda stiprināšanu.
Iepriekš arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bija solījis, ka VM un valdība strādās pie veselības nozares sakārtošanas, padarot to saprotamāku, bet tarifu sistēmu veidojot tādu, lai tai piešķirtie līdzekļi tiktu izmantoti saprotamāk un efektīvāk. Vienlaikus viņš bija norādījis, ka sagaida no veselības ministres priekšlikumus, kādā veidā tiks pilnveidots slimnīcu tīkls un uzlabota darbības efektivitāte.
Meņģelsone skaidroja, ka šajā gadījumā runa ir par slimnīcu tīkla līmeņošanu, kas jau ir iesākta un kas būtu jābeidz, tādējādi nostiprinot slimnīcu profilus. Slimnīcas jau iepriekš tika iedalītas piecos līmeņos, definējot katram līmenim sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veidu un apjomu, savukārt, lai pārliecinātos par pacientiem pieejamiem pakalpojumiem un to kvalitāti, tiek vērtēta slimnīcu spēja nodrošināt slimnīcu līmenim atbilstošus pakalpojumus.
"Mēs vēlamies, lai reģionālās slimnīcas ir spēcīgas, un tas nozīmē labu un efektīvu pārvaldību pēc visiem starptautiskajiem standartiem. Liela nozīme ir tādiem kritērijiem kā pacienta pieredzes indikators, ka pacienti ir atsaukušies labi un pozitīvi. Tas ir galvenais, jo mums ir jāstrādā priekš pacientiem nevis slimnīcas," sacīja Meņģelsone.
Ministre uzsvēra, ka patlaban iesāktie darbi ir jāpabeidz, taču neminēja, kad tas varētu notikt.
Jau ziņots, ka līdz ar slimnīcu tīkla izmaiņām pacienti tiks nogādāti tajā ārstniecības iestādē, kurā ir nepieciešamie pakalpojumi, cilvēkresursi un aprīkojums.
VM plāno nodrošināt primārās veselības aprūpes pakalpojumus, ambulatoro palīdzību dienas stacionāros un ambulatori pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Turpretī akūtos un sarežģītos gadījumos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pacientu nogādās uz tuvāko slimnīcu, kurā ir pretī profesionāļu komanda, kas veic nepieciešamos izmeklējums un nodrošina drošu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Tāpat vēstīts, ka Saeima 9.martā pēc aptuveni diennakti ilgas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.
Saskaņā ar valdības sākotnēji virzīto variantu 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti ap 12,7 miljardiem eiro, savukārt izdevumi - ap 14,7 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā. Šis ir vēsturiski finansiāli lielākais valsts budžets.
