Darbi austrumu robežas izbūvē kļuvuši ātrāki, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
"Būvnieks ir mobilizējis resursus, tempi tiek uzņemti un ir ātrāki, nekā bija sākumā. Sarežģījumus projekta sākumā radīja ne tik daudz atmežošana, bet gan zemju atsavināšana, ko veic Nodrošinājuma valsts aģentūra. No sākuma zeme ir jāuzmēra, jāatsavina, un tad notiek atmežošana. Kad tā ir pabeigta, tad var būvēt žogu," skaidroja Griškevičs.
Atsavināšana negāja tik optimistiski, kā bija iecerēts, norādīja Griškevičs. Pirmais žoga posms ir nepilni 86 kilometri, atmežots ir gandrīz viss, un aktīvi būvdarbi notiek 85,45 kilometros un 51,45 kilometru garumā žogs ir uzbūvēts.
Griškevičs atzīmēja, ka, kamēr nebija atmežots viss posms, tas objektīvi kavēja darbu izpildi. "Žoga izbūve ir taisna, un darbi nenotiek nepārtraukti pēc kārtas. Ja vienā vietā ir 100 metri neatmežoti, otrā vietā, tad būvnieks nevar mobilizēt resursus, apbraukt posmus un sūtīt uz vienu vai otru vietu, tas nav vienkārši. Tādēļ bija kavēšanās un darbi nenotika tik ātri," skaidroja Griškevičs.
Tāpat iezīmējusies problēma, ka purvainās teritorijas, kas ir 20% no visa posma, tika plānots izbūvēt agrā rudenī, bet lielai daļai teritorijas bija iespējams piekļūt tikai gada sākumā, un laikapstākļi bija pietiekami apdraudoši - purvainajā teritorijā faktiski darbiniekiem būtu jāstrādā līdz krūtīm ūdenī, skaidroja Griškevičs, piebilstot, ka tādā aukstumā tas nav iespējams. Tādēļ ir vienošanās ar būvnieku atstāt šos purvainos posmus sausākam laikam, vasaras sākumam, un tagad notiek aktīvāki darbi sausajās vietās.
"Runājot par projekta termiņu, mēs joprojām redzam, ka žoga pirmo posmu 86 kilometru garumā varēs izbūvēt līdz šā gada trešā ceturkšņa beigām. Tāpat notiek aktīva projektēšana žoga otrajam posmam, kas ir aptuveni 65 kilometri. Attiecīgi šogad tiks uzsākti darbi arī šim posmam," teica Griškevičs.
Jau ziņots, ka VNĪ atkārtoti izsludinātajā pirmo deviņu prioritāro posmu izbūves cenu aptaujā no sešiem pretendentiem saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atkārtoti iesniedza "Citrus Solutions", kura veiks robežas izbūvi par 53,57 miljoniem eiro.
Iesniegtais piedāvājums - 53,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) - ir lielāks par "Citrus Solutions" 2022.gada februāra beigās iesniegto piedāvājumu - 38,09 miljoni eiro.
Arī otrās kārtas nākamo septiņu austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūves cenu aptaujā noskaidrots, ka sešus posmus izbūvēs "Citrus Solutions" un vienu posmu - SIA "VIA". Kopējā septiņu posmu infrastruktūras izbūves līgumu summa būs 38,7 miljoni eiro bez PVN.
Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmuma "Citrus Solutions" apgrozījums 2021.gadā bija 29,227 miljoni eiro, kas ir par 23,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 1,8% - līdz 1,012 miljoniem eiro.
Kompānija reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,071 miljons eiro. "Citrus Solutions" ir daļa no SIA "Tet" grupas, kuras akcionāri ir Latvijas valsts (51%) un "Telia Sonera" (49%).
"Citrus Solutions" veic projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas pakalpojumus privātajiem un valsts pasūtītājiem, tostarp arī valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektos. 2018.gadā tika nodibināts arī meitasuzņēmums Vācijā - "Citrus Solutions".
