Satiksmes ministrija atbildē par pārvadātāju karteli nemin iespējas līgumu nekavējošai laušanai

Autotransporta direkcijas (ATD) līgumi ar kartelī iesaistītajiem reģionālajiem pārvadātājiem būtu izbeidzami brīdī, kad Konkurences padomes (KP) lēmums ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu iegūs neapstrīdamu raksturu, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā Ministru kabineta (MK) atbildes projektā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par kartelī iesaistīto uzņēmumu iepirkumu līgumu izbeigšanas tiesiskajām sekām, riskiem un zaudējumu atlīdzināšanas iespējām valsts interesēs.

MK šogad 13.februārī saņēma Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vēstuli par kartelī iesaistīto uzņēmumu iepirkumu līgumu izbeigšanas tiesiskajām sekām, riskiem un zaudējumu atlīdzināšanas iespējām valsts interesēs. Komisija vēstulē aicināja MK līdz 15.martam iesniegt komisijai izvērtējumu par kartelī iesaistīto uzņēmumu iepirkumu līgumu izbeigšanas tiesiskajām sekām, riskiem un zaudējumu atlīdzināšanas iespējām valsts interesēs.

Savukārt 16.martā MK ir saņēmis Saeimas komisijas vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par atbildes kavēšanās iemesliem un paredzamo atbildes sagatavošanas termiņu.

MK ir izskatījis vēstulē un atkārtotajā vēstulē minēto un informē, ka vēstule Saeimai tiks iesniegta divu nedēļu laikā.

Savukārt Satiksmes ministrijas sagatavotajā atbildē, kas vēl nav saskaņota, skaidrots, ka KP lēmums pats par sevi attiecas vienīgi uz pārvadātājiem - AS "Nordeka", AS "Liepājas autobusu parks" (LAP) un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" - un tas neskar citu personu tiesības un pienākumus, tostarp tas tiešā veidā nevar ietekmēt publiski tiesisku līgumu izpildi. Tā kā ATD nav KP lēmuma adresāts, šis lēmums nenoteic ATD nekādus pienākumus. Regulējums nenoteic, ka trešajām personām būtu jāveic kādas darbības saistībā ar noslēgtiem līgumiem vai citām tiesiskajām attiecībām, pamatojoties uz KP lēmumu.

Kopš KP lēmuma paziņošanas ir mainījušies faktiskie lietas apstākļi, jo 2.martā Administratīvās rajona tiesa ir pieņēmusi spriedumu, atzīstot par spēkā neesošiem pērn veiktos grozījumus ATD un "Nordeka" līgumā par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda". Tiesas spriedums gan nav vēl stājies spēkā un neuzliek par pienākumu lauzt noslēgtos līgumus maršruta tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda", tomēr ATD, respektējot tiesas viedokli, kā arī ņemot vērā šī brīža situāciju ar KP Lēmumu, nesaskata lietderību pārsūdzēt spriedumu. Kā arī norit darbs pie noslēgto iepirkumu līgumu pirmstermiņa izbeigšanas procedūras sākšanas un jauna atklāta konkursa izsludināšanas šajās maršruta tīkla daļās.

Vienlaikus SM sagatavotajā atbildes projektā norādīts, ka atbilstoši Iepirkumu likumam ATD izsludināto iepirkumu nolikumi saturēja prasību, ka pretendentiem jāiesniedz rakstveida apliecinājums tam, ka piedāvājums izstrādāts neatkarīgi - bez konsultācijām, līgumiem, vienošanām vai cita veida saziņas ar konkurentiem. Šādā gadījumā pretendents arī apliecināja, ka nav sazinājies ar konkurentiem attiecībā uz cenām, tās aprēķināšanas metodēm, faktoriem vai formulām, nodomu vai lēmumu piedalīties vai nepiedalīties iepirkumā, tāda piedāvājuma iesniegšanu, kas neatbilst iepirkuma prasībām, kā arī kvalitāti, apjomu, specifikāciju, izpildes, piegādes vai citiem nosacījumiem, kas risināmi neatkarīgi no konkurentiem, tiem produktiem vai pakalpojumiem, uz ko attiecas iepirkums.

Šobrīd konstatējams, ka KP lēmumā norādītie apstākļi, iespējams, ir pretrunā apliecinājumos norādītajai informācijai. Tādējādi secināms, ka līgumu noslēgšanas tiesiskumu varētu apšaubīt, ja to noslēgšana ir balstīta tādos iepirkumu rezultātos, kādi nebūtu pieņemti, ja ATD rīcībā būtu pilnīga un patiesa informācija par pārvadātāju rīcību un apliecinājumu patiesumu, teikts atbildē.

Tāpat atbildes projektā skaidrots, ka Iepirkumu likums paredz četrus gadījumus, kuriem iestājoties, pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt iepirkumu līgumu pirms termiņa - iepirkuma līgumā ir izdarīti būtiski grozījumi, kas nav pieļaujami saskaņā ar Iepirkumu likumu, iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem, vai ir mainīti būtiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļautā iepirkuma līguma projekta noteikumi, iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs bija atbilstošs kādam no Iepirkumu likumā minētajiem izslēgšanas iemesliem un bija izslēdzams no iepirkuma procedūras, vai iepirkuma līguma slēgšanas tiesībām piegādātājam nevajadzēja tikt piešķirtām līgumā par Eiropas Savienību (ES), līgumā par ES darbību un šajā likumā paredzēto pienākumu būtiska pārkāpuma dēļ.

Atbildes projektā skaidrots, ka, neraugoties uz KP lēmuma spēkā esību, administratīvajam aktam nav iepriekš noteikta pierādīšanas līdzekļa spēka, tāpēc, lai pamatotu apliecinājumos ietverto apgalvojumu nepatiesumu, ATD šādu apgalvojumu būtu nepieciešams tieši pierādīt, ja tiktu lemts par līgumu izbeigšanu laikā, kamēr KP lēmums nav kļuvis neapstrīdams. Tā kā visi trīs KP lēmumā minētie uzņēmumi ir pārsūdzējuši KP lēmumu tiesā, nav izslēgta teorētiska iespēja, ka tiesa lemj par KP lēmuma atcelšanu.

Tā kā šobrīd vēl nav noslēdzies KP lēmuma tiesiskuma izvērtējums, ATD nevar absolūti paļauties uz KP lēmuma tiesiskumu un tajā norādīto secinājumu atbilstību lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem. Līdz brīdim, kamēr KP lēmums kļūs neapstrīdams, tas var kalpot tikai kā papildu netiešais pierādījums pārvadātāju karteļa vienošanās pierādīšanai.

Ja ATD celtu prasību civiltiesiskā kārtībā par zaudējumu atlīdzību pirms KP lēmums kļuvis neapstrīdams, tai būtu pienākums pašai pierādīt, ka ir noticis konkurences tiesību pārkāpums. Savukārt brīdī, kad KP lēmums iegūtu neapstrīdamu raksturu ar to, ka spēkā stātos tiesas nolēmums, ar kuru tas tiktu atstāts spēkā daļā par karteļa vienošanās īstenošanu pārvadātāju starpā, KP lēmums varētu tikt izmantots kā pierādījums.

Atbildes projektā norādīts, ka ir pamats uzskatīt, ka nelabvēlīgu seku piemērošana personai vienīgi uz KP lēmuma pamata nebūtu pietiekami pamatota un varētu tikt apstrīdēta. Tāpat šādā gadījumā, ja KP lēmums tiktu pārsūdzēts un tiesa pieņemtu no KP atšķirīgu lēmumu, pastāv iespēja, ka pārvadātājs, ar kuru tiktu izbeigt līgums uz tiesas lēmuma pamata, vērstos pret ATD ar kaitējuma atlīdzināšanas prasību par nepamatotu līgumu pirmstermiņa izbeigšanu. Pēc ATD aplēsēm, prasība varētu sasniegt pat 70,28 miljonus eiro, tostarp ieguldījumi autobusu iegādei un kredītprocentu maksājumi būtu 53,87 miljonu eiro apmērā, bet nesaņemtā peļņa desmit gadu periodā būtu 16,41 miljona eiro apmērā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, līgumi ar KP lēmumā minētajiem pārvadātājiem būtu izbeidzami brīdī, kad KP lēmums ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu iegūs neapstrīdamu raksturu.

Vienlaikus ATD ir vērsusies pie pārvadātājiem ar piedāvājumu noslēgt ar ATD vienošanos par līgumu pirmstermiņa izbeigšanu, izbeidzot noslēgtos līgumus brīdī, kad ATD, atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumam un Iepirkumu likumam būs izvēlējusies citu pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus konkrētajos reģionālās nozīmes maršrutos, un izvēlētais pakalpojuma sniedzējs būs gatavs sākt pakalpojuma nodrošināšanu līgumos minētajos maršrutos. Šajā gadījumā līgumiem būtu jāturpina darboties vēl aptuveni trīs gadus pēc vienošanās par līguma pirmstermiņa izbeigšanu abpusējās parakstīšanas dienas. Šajos trīs gados tiktu organizēta jauna iepirkuma procedūra un notiktu sagatavošanās darbi iepirkuma līguma sākšanai.

Jau vēstīts, ka KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - LAP, "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskajam autobusam". Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, "Nordeka" - 637 600 eiro apmērā, bet "Latvijas sabiedriskajam autobusam" - 474 600 eiro apmērā.

Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos ATD organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.

KP secinājusi, ka LAP, "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskais autobuss", lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai - 15 miljoni kilometru gadā, - savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos - individuāli vai veidojot apvienības.

Tāpat ziņots, ka visi trīs uzņēmumi šo KP lēmumu ir pārsūdzējuši tiesā.

LAP apgrozījums 2021.gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc KP 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (LPV) (33%) ģimenēm.

Vienlaikus "Nordeka" apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt "Latvijas sabiedriskais autobuss" 2021.gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes - līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. "Latvijas sabiedriskais autobuss" pieder SIA "B-Bus", kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam "PTC Consulting". Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.