Seniori: Iepriekšējā valdība ir padarījusi visus pensionārus vēl trūcīgākus

Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas senioru organizāciju pārstāvji norādīja uz nepieciešamību risināt jautājumus saistībā ar pensiju indeksāciju, bāzes pensijām un piemaksām par darba stāžu.

Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājas vietniece Dzintra Žilde norādīja, ka šobrīd liela nozīme pensiju indeksācijai divas reizes gadā, ja inflācija pārsniedz 5%. Tāpat būtiska nozīme piemaksai par darba stāžu līdz 1996.gadam, kā arī jautājuma par bāzes pensijām risināšanai.

"Diemžēl, nerisinot jautājumus laicīgi, nāk klāt jaunas problēmas, kuras pensionāriem kļūst arvien grūtāk pārvarēt. Sociālā joma šobrīd atstāta pabērna lomā. Ja [runa ir] par ekonomiku vai cilvēkiem, kas nodarbojas ar biznesu - tie visi ir svarīgi, bet ir jārunā arī par tiem cilvēkiem, kas to visu savā laikā jau darījuši. Attieksme pret veciem cilvēkiem ir arī attieksme pret valsti un sabiedrību," uzsvēra Žilde.

Savukārt Jelgavas Pensionāru biedrības valdes loceklis Jānis Felsbergs norādīja, ka visas kaimiņvalstis ir izmainījušas pensiju sistēmu, taču Latvija ir ieciklējusies uz esošo un nav ieviesušas būtiskas izmaiņas tajā. Viņš uzsvēra, ka šobrīd pensionāru vidējā pensija ir zem nabadzības riska robežas.

"Šobrīd iepriekšējā valdība ir padarījusi visus pensionārus vēl trūcīgākus. Valsts budžets saņem no pensionāriem diezgan lielu naudu, lai gan tā vietā varētu kaut ko uzlabot pensionāriem," viņš sacīja.

Labklājības ministrija (LM) atzīmēja, ka jautājums par piemaksām par darba stāžu jau vairākus gadus esot ministrijas prioritāte, un arī pērn, veidojot 2023.gada budžetu, šī priekšlikuma finansiālā ietekme bija 59 miljoni eiro. Priekšlikums gan netika atbalstīts, taču LM plāno piemaksas par darba stāžu atjaunot pakāpeniski, varianti esot vairāki un tie atkarīgi no finansiālās ietekmes.

Runājot par pensiju indeksāciju divas reizes gadā, LM atzina, ka tāda Latvijā ir jau bijusi. Finansiālā ietekme gan priekšlikumam šobrīd nav aprēķināma, jo inflācija nepārsniedz 5% - tā patlaban esot 4%, un pēc Finanšu ministrijas prognozēm, lielākā inflācija turpmāk nav gaidāma. Vienlaikus ministrija arī vērsa uzmanību, ka valstī minimālās pensijas bāze šobrīd tiek pārskatīta divas reizes gadā - 1.oktobrī un 1.janvāri.

LM šobrīd ir izstrādājusi koncepciju par pensiju sistēmas pilnveidošanu. Tā ietver piemaksu atjaunošanu par darba stāžu līdz 1996.gadam, kā arī to pakāpenisku piešķiršanu. Ministrija gan piebilda, ka pie koncepcijas vēl ir jāstrādā, jo šajā kontekstā tiek runāts arī par bāzes pensiju.

"Mums ir jādomā ne tikai par šīs dienas pensionāriem, bet arī par nākotnes pensionāriem, tāpēc ir nepieciešama bāzes pensija. Finansiālā ietekme būs pakāpeniska, bet liela," pauda ministrija.

LM piekrīt, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā ir notikušas reformas pensiju sistēmā, kamēr Latvija joprojām turas pie savas sistēmas. Tomēr tas, ka kaimiņvalstīs ir notikušas reformas, nezīmē, ka ir veicināta pensiju sistēmas ilgtspēja. Latvijas pensiju sistēma gan tāda esot, taču nākotnes problēma gan varētu būt ar sociālo ilgtspēju, tāpēc ir jāskatās uz kaimiņvalstu pieejām saistībā ar bāzes pensijas koncepciju.

Deputāti Ramona Petraviča (LPV) un Andris Bērziņš (ZZS) norādīja, ka šajā kontekstā nav par diskutēt, vismaz vienam priekšlikuma ir jābūt stabili realizētām, jo diskusijas jau ievilkušās vairāku gadu garumā. Petraviča vēl vērsa uzmanību uz pedagogu un mediķu streiku, piebilstot, ka arī senioriem ir jāpievienojas, citādi tie neko nesagaidīs.

Pirms kaut ko lemt, risināt vai uzsākt, Žilde aicināja pievērst uzmanību tam, kādēļ vispār ir mazas pensijas. Vai tas ir tādēļ, ka maza iemaksa nodokļos, vai tādēļ, ka maza alga vai darbs stāžs. Viņa aicināja būt uzmanīgiem, neapvainotu seniorus, kas nostrādājuši 50 gadus, kā arī lai jaunajiem, šī brīža esošajiem darbspējīgajiem cilvēkiem nedotu piemēru, ka var nemaksāt nodokļus un saņemt lielāku pensiju.

Bērziņš piebilda, ka par bāzes pensijām ir jādomā ātri, bet ļoti uzmanīgi, uzverot, ka pie pensiju aprēķināšanas ir jābūt vienlīdzībai un godīgumam.

Komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) atzina, ka pie komisijas deputātu galda visus jautājumus diemžēl neatrisināt, tomēr viņa aicina strādāt kopīgi pie nākamā gada budžeta un skatīties, ko kopīgi un pakāpeniski var darīt, lai seniori justos novērtēti.