Sabiedrībā būtiski saasinājusies vārda brīvības problemātika, turklāt diemžēl cilvēku viedokļi aizvien biežāk pārtop naida runā, ziņojumā par 2022.gadu uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Viņš akcentē, ka 2022.gads bija atnesis gan daudz panākumu un prieka, gan sāpju, skumju, gan arī atbalsta, rūpju, cerību.
"Tas bija gads, kurš licis pāršķirstīt vēstures grāmatas lappuses, lai ārprātā nopūstos un teiktu: "Jau atkal!" Jau atkal cilvēks cilvēku dzen nežēlastībā, aizmirst, kāpēc vispār šajā pasaulē esam dzimuši un kādas vērtības nesam," vērtēja tiesībsargs.
Viņaprāt, Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir kalpojis par atgādinājumu tam, kāpēc ikvienam ir jānovērtē neatkarība, brīvība un ikviena tiesības, dzīvojot mūsdienu Latvijā un Eiropā. Vienlaikus šis gads ir bijis apliecinājums Latvijas sabiedrības cilvēcībai, nesavtībai un ticībai labajam.
Cilvēktiesības, lai arī brīžam tik netaustāmas, piepeši ir gluži kā no jauna piedzimušas, jo uzskatāmi redzams, kā tās tiek pārkāptas tepat - netālu no Latvijas, uzsvēra Jansons. Tāpēc ar vēl lielāku degsmi šajā gadā Tiesībsarga birojs uzrunāja un uzklausīja sabiedrību dažādu formātu aktivitātēs, apzinoties, ka tikai izglītots cilvēks pats var aizstāvēt savas tiesības un nepieļaut to aizskaršanu.
"Pandēmijas nogurdinātajā un kara šausmu iebiedētajā sabiedrībā" būtiski saasinājusies vārda brīvības problemātika, secinājis tiesībsargs, piebilstot, ka diemžēl cilvēku viedokļi aizvien biežāk pārtop naida runā.
Cieņu aizskaroša bijusi pat atsevišķu Saeimas deputātu - tautas priekšstāvju - valoda, pārkāpjot jebkādus ētikas un labas pārvaldības standartus, norādīja Jansons, uzsverot, ka šis fakts arī paskaidro un ieskicē, kāpēc gadu no gada jācīnās par labu pārvaldību valsts un pašvaldību iestādēs. Tiesībsargs atgādina, ka laba pārvaldība ir tāda, kas nojauc šķēršļus, sniedz jēgpilnu atbalstu un ir balstīta abpusēji cieņpilnā attieksmē un empātijā.
2021.gadā plānotā bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveide reducējās uz bāriņtiesu reformu, kuras nepieciešamību Tiesībsarga birojs atbalstījis. Taču rezultāts neatbilst gaidītajam, uzskata Jansons, jo bāriņtiesas ir būtiskā cilvēkresursu krīzē.
Jansons pārliecināts, ka bērnu vislabākās intereses nevar tikt aizstāvētas, ja nav pašu aizstāvju vai tie ir vāji. Viņaprāt, lēmumu pieņemšana jānodod tiesu varai piederīgai tiesu instancei - ģimenes tiesai, lai arī bērnam būtiskos jautājumos beidzot piešķirtu tiesas aizsardzību.
Cenšoties problēmas novērst preventīvi, cilvēktiesības skatītas arī deinstitucionalizācijas kontekstā, meklējot risinājumus cilvēkus iekļaujošai dzīvei sabiedrībā. Tiesībsarga birojs ir vētījis esošo situāciju dažādās slēgta un daļēji slēgta tipa iestādēs, norādījis uz pārkāpumiem un sniedzis praktiskus ieteikumus situācijas uzlabošanai.
"Mēs zinām, ka darba vēl ir daudz, taču jūtam, ka mūs dzird, redzam uzlabojumus daudzās jomās," ziņojumā akcentējis Jansons, piebilstot, ka nākas sastapties arī ar jauniem un līdz šim vēl nepieredzētiem izaicinājumiem.