Sestdiena, 2.marts

redeem Laila, Lavīze, Luīze

arrow_right_alt Latvijā

Pulkvedis: Armijas skaitliskā sastāva celšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem

© f64.lv, Ģirts Gertsons

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) skaitliskā sastāva celšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Sauszemes mehanizēto spēku komandieris, pulkvedis Sandis Gaugers.

Viņš skaidroja, ka jo lielāki ir bruņotie spēki, jo labāk. Tāpēc skaitliskā sastāva celšana ir viens no kritiskajiem uzdevumiem. Kontekstā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Gaugers pauda, ka bruņotie spēki nevar sagaidīt, kad tiks pie papildu karavīriem.

"Var nopirkt pasaulē modernāko tehniku, bet, ja aiz tās nevar nolikt cilvēku, nekā nebūs," norādīja pulkvedis.

Pulkvedis, vērtējot bezpilota lidaparātu arvien plašāku pielietojumu karadarbībā, uzsvēra, ka jo ilgstošāka ir saskarsme ar to, jo ilgāk otra puse strādā ar to, kā ar to tikt galā, piebilstot, ka dronu iznīcināšanai ir ne tikai kinētiskas, bet arī elektroniskas iespējas.

"Ja vienā pusē kāds ražo, ar ko nogalināt, tad otrā pusē vienmēr domā, kā aizsargāties," pauda Gaugers.

Kā ziņots, Saeima 16.februārī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz VAD izveidi.

VAD likumprojekts paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.