Noslēdzas astronomiskā ziema; diena kļūst garāka par nakti

© f64.lv, Gints Ivuškāns

Pirmdien noslēdzas astronomiskā ziema, vēlā vakarā iestāsies astronomiskais pavasaris.

Atbilstoši "timeanddate.com" datiem 20.martā plkst.23.24 būs ekvinokcija - laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Zemes ziemeļu puslodē sākas astronomiskais pavasaris, bet dienvidu puslodē iestājas rudens.

Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.

Meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās pērnā gada 17.novembrī, diennakts vidējai gaisa temperatūrai stabili pazeminoties zem nulles. Vairākās Kurzemes novērojumu stacijās meteoroloģiskā ziema noslēdzās agrākajā iespējamajā datumā - 6.februārī. Līdz 10.februārim tā beidzās arī vietām valsts centrālajā daļā, bet pārējā valstī meteoroloģiskais pavasaris provizoriski sācies marta vidū.

Februāra sākumā Zemes ziemeļu puslodē noslēdzās gada tumšākie trīs mēneši jeb tā dēvētā solārā ziema. Gada gaišākais ceturksnis sāksies 7.maijā un beigsies 5.augustā.

Astronomiskais pavasaris turpināsies līdz vasaras saulgriežiem, kas būs 21.jūnijā

Latvijā

“Parādījusies paaudze, kas uz politiku skatās ar alkatības acīm. Tā ir karjeras, naudas un ietekmes iespēja – tāds vieglums: ieiet politikā, sākt pelnīt un baudīt ietekmi,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” skaidroja sociologs, pētījumu centra “Latvijas fakti” vadītājs Aigars Freimanis.

Svarīgākais