Svētdiena, 19.maijs

redeem Lita, Sibilla, Teika

arrow_right_alt Latvijā

Zināms, kas, iespējams, varētu būt Levita konkurenti cīņa uz Valsts prezidenta amatu

© f64.lv, Kaspars Krafts

Viens no būtiskākajiem šī gada Latvijas politikas notikumiem būs Valsts prezidenta vēlēšanas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pašreizējais Rīgas pils saimnieks Egils Levits ir gatavs palikt amatā uz otru pilnvaru termiņu, taču viņam šobrīd nav visu koalīcijas balsu Saeimā. Apvienotajam sarakstam būšot savs kandidāts, pagaidām netiek atklāts, kurš tas būs.

Tas nozīmētu, vai nu Egila Levita pārvēlēšanai jāmeklē opozīcijas atbalsts, vai koalīcijai jāvienojas par citu prezidenta kandidātu. Saeimas kuluāros jau izskan vairāki vārdi.

Jau kopš gada sākuma Valsts prezidenta Egila Levita aktivitātes bijušas redzamākas, komunikācija ar medijiem biežāka. Arī Saeimas frakciju ielūgšanu uz Rīgas pili pēc ziemas sesijas pārtraukuma vairāki parlamentārieši saistīja ar pirmās personas priekšvēlēšanu kampaņu un atbalsta meklējumiem. Šonedēļ Valsts prezidents Egils Levits TV3 rīta raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka būtu gatavs palikt amatā arī uz otru pilnvaru termiņu.

"Ir ļoti grūts laiks bijis, Covid laiks, Ukrainas krīze. Tagad ekonomiskā sabremzēšanās, viena krīze nav vēl beigusies, kad cita jau sākusies. Ņemot vērā šos apstākļus, es būtu diezgan apmierināts ar savu līdzšinējo darbību. Protams, ja es vēlreiz to darītu, pievērstu vairāk uzmanības komunikācijai, bet principā es esmu diezgan apmierināts, kā to citi vērtē - tas ir citu jautājums," sacīja Egils Levits.

Saeimas deputātiem kandidatūras Valsts prezidentam amatam jāizvirza no 9. līdz 13.maijam. Un kaut arī līdz tam vairs palikuši nepilni divi mēneši, Saeimā neslēpj, Egila Levita pārvēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 deputāta balsi apsolīt šobrīd nevar neviens.

Vispārliecinošāk par atbalstu pašreizējam Rīgas pils saimniekam runā "Nacionālā apvienība", kuras kandidāts Egils Levits bijis jau divās iepriekšējās vēlēšanās.

Gala vārdu teikšot partijas dome marta beigās pēc sarunas ar valsts pirmo personu. Mazsvarīgs arī nebūšot jautājums, kādas ir Egila Levita izredzes tikt ievēlētam un kādas ir alternatīvas.

"Covid laikā ir bijuši kaut kādi neveikli izteikumi, un mans viedoklis, ka prezidents ir sodīts pārāk bargi par salīdzinoši nenozīmīgu pārteikšanos vai komunikācijas nepilnībām. Ja skatās vērtību sistēmu, politiskās iniciatīvas, darbības intensitāte, kāda ir bijusi, es personīgi uzskatu, ka tā ir ļoti augstu vērtējama," saka Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Lielākā frakcija Saeimā “Jaunā Vienotība” neplāno virzīt savu kandidātu. Tā nevēloties izjaukt partiju balansu augstākajos amatos valstī. Par Levita kandidatūru partijā vēl neesot lemts.

"Milzīgs plus viņa (Levita) labā ir valsts drošība. Ja kaut kur ir “kaķis maisā” un mēs nezinām, kā viņi reaģēs kara gadījumā - tad par esošo prezidentu ir pilna pārliecība. Stiprs NATO atbalstītājs, ārējā drošībā viņa pieredze un ieguldījums ir vērā ņemams. Šis ir viens no tiem jautājumiem, kas varētu būt viņa labā, lai atbalstītu viņa kandidatūru. Ja Nacionālā apvienība izšķiras viņu (Levitu) virzīt, tad tas ir vērā ņemams kandidāts, ko mēs noteikti apspriestu," pauž “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

“Progresīvie” ir nosaukuši piecus kritērijus, pēc kuriem mērīs jebkuru Valsts prezidenta kandidātu.
Tā ir reputācija, spēja iegūt plašāku tautas atbalstu, izpratne par tiesiskumu - gan pretkorupcijas kontekstā, gan attiecībā uz visu ģimeņu vienlīdzību. Tāpat no nākamā prezidenta tiek sagaidīta izpratne par ilgtspējīgas ekonomikas attīstību un ārpolitiskā kursa nemainīgums.

“Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens min, ka jebkurš kandidāts, kuram partija sniegs savu 10 balsu atbalstu tiks vērtēts atbilstoši pieciem kritērijiem. "Jebkurā gadījumā tās ir jaunas ziņas, ka prezidenta kungs ir apliecinājis, ka viņš piedalīsies (vai būtu gatavs vēl vienam termiņam. Katrā gadījumā, ja nonāks līdz situācijai, kad mums vajadzēs vērtēt, vai mums balsot par Levita kungu,( pieņemsim, ja mums nebūs savs kandidāts), tad mēs, protams, aicināsim Levita kungu uz sarunu un noteikti uzdosim viņam jautājumus saskaņā ar šiem kritērijiem."

Pat, ja "Nacionālā apvienība" un "Jaunā Vienotība" Valsts prezidenta vēlēšanās izšķirtos atbalstīt Levitu, pašlaik viņam nav nepieciešamās 51 - nas balss.

Savu kandidātu virzīs trešais koalīcijas partneris - "Apvienotais saraksts" un tas nebūšot līdzšinējais Valsts prezidents.
Koalīcijas atšķirīgie viedokļi visdrīzāk novedīs pie tāda kandidāta, kuru varētu atbalstīt arī kāds no opozīcijas deputātiem, uzskata ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis. Lielākais Saeimā pārstāvētais opozīcijas spēks pagaidām pats nesteidzas ar sava kandidāta nosaukšanu. "Šobrīd viennozīmīgi tā taustīšanās notiek. To absolūti nevar noliegt. Mēs redzam, ka tas notiek pa pilnu spektru. Gan mēģinot saprast līdz galam mūsu attieksmi par Levita kandidatūru, vai tomēr nav kaut kādi nosacījumi, kad mēs viņu varētu atbalstīt, gan arī jau izskanējušos - piemēram, tas pats Uldis Pīlēns. Bet tas notiek dziļos politiskos kuluāros. Tādas oficiālas sarunas līdz šim nav bijušas."

Tikmēr partijas “Stabilitātei!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs min, ka pirmkārt, un vissvarīgāk, lai topošais Valsts prezidents nāktu uz sarunām pie visām Saeimā pārstāvētajām partijām, tas būtu labi, dievīgi, es pat teiktu tā. "Tas parādīs, ka viņš grib būt par visas valsts prezidentu. Levits arī sāka labi - gāja pa veikaliem, pie cilvēkiem, atcerieties. Bet pēc tam sadalīja mūsējie un pa pusei mūsējie."

"Būtu vēlams cilvēks, kurš zina, kas notiek Latvijā. Vēlams, ja tā būtu ekonomiskā pieredze. Levits arī ne reizi nav sasaucis valdības sēdi, kurā būtu jārisina svarīgi ekonomiskie jautājumi. Tā kā Latvijai ir jāattīsta ekonomika un tādu prezidentu vajadzētu arī ievēlēt," pauž partijas “Latvija Pirmajā vietā” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Viņam tika vaicāts ar tas, kā viņš skatās uz Ulda Pīlēna kandidatūru? Šlesera atbilde bija šāda: "Ļoti rezervēti, jo Ulda Pīlēna nav. Ne viņš apmeklē Saeimas sēdes, jo nav deputāts, ne valdības sēdes. Tā būs viņa liela izšķiršanās - vai nu viņam jāpasaka, ka viņš būs kandidāts un savu kandidatūru (Valsts prezidenta amatam ) aktīvi jāvirza vai jāpasaka, ka ar politiku viņš vairs nenodarbosies. "

Uzņēmējs Uldis Pīlēns, pēc kura iniciatīvas pirms vēlēšanām trīs pieredzējušie politiskie spēki - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija izveidoja "Apvienoto sarakstu", pēc Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas pērn decembrī vairs nekur publiski neparādās. “Latvijas avīze” raksta, ka viņam ir liegts piedalīties ne vien koalīcijas sanāksmēs, bet premjera Kariņa birojs ir atteicis caurlaidi uz valdības namu, kur Pīlēns bija plānojis piedalīties sarunās par budžetu.

Pīlēns līdz šim savu kandidēšanu Valsts prezidenta amatam medijos ir noraidījis, sakot, ka tas nav amats, ko viņš kārotu. Bet atbalsta, ka “Apvienotais saraksts” nāk ar savu kandidātu.

Saeimas kuluāros kā viens ticams kandidāts valsts pirmās personas amatam izskan ilggadējās diplomātes Baibas Bražes vārds. Patlaban viņa ieņem stratēģiski svarīgu posteni - ir NATO ģenerālsekretāra vietniece.

Publiski Baiba Braže ir noraidījusi vēlmi kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, taču nav izslēgts, ka viņas kandidatūra parādīsies kādā no vēlēšanu kārtām, ja koalīcija nesavāks pietiekamu balsu skaitu savam pārstāvim.

Tāpat kā pēdējā brīža kandidāts var parādīties arī “Jaunās Vienotības” politiķa, bijušā premjera un finanšu ministra Valda Dombrovska vārds. Tā uzskata opozīcijā esošie zaļzemnieki.

Dombrovskis patlaban ir Eiropas komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs.

Nākamgad decembrī viņa jau otrais pilnvaru termiņš komisāra amatā beidzas.

"Tā īstā bilde mums atklāsies, kad pati “Jaunā vienotība ,”( kas ir ar lielāko mandātu skaitu Saeimā), kad viņi parādīs savu patieso pozīciju šajā jautājumā. Šobrīd es uzskatu, ka viņi nav atklājuši, kāda ir viņu stratēģija. Jo viņi neizbēgami spēlēs vislielāko lomu šajā procesā," saka Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

"Nekā personīga" Valainim vaicāja, vai kuluāros izskanējusī informācija par Valdi Dombrovski nav bez pamata? "Es domāju šī kandidatūra paģēr daudzas citas izmaiņas. Un es no savas puses teiktu, ka tas būtu dīvaini, ja “Jaunā Vienotība” neiesaistītos ar to kapacitāti, kas tai šobrīd ir Saeimā," komentēja Valainis.

Tikmēr Saeimas “Jaunā vienotība” frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis komentēja, ka pagaidām kuluāros minētais Dombrovskis, ir tikai kandidāts kuluāros.

Pretrunas politisko spēku starpā ļauj samērā droši prognozēt, ka šīs prezidenta vēlēšanas noritēs vairākās kārtās.