Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

"Mums ir jāmaina taktika." Militārie komandieri aicina Latvijai domāt par jaunu aizsardzības koncepciju

© f64.lv, Kaspars Krafts

Latvijai ir jādomā par mazo dronu pretgaisa aizsardzību, bet vienlaikus jārēķinās, ka Ukrainā izmantotās metodes, visticamāk, nākamajā karā būs mazefektīvas, atzinuši Latvijas militārie komandieri.

Valmierā šonedēļ notika otrā semināru cikla diskusija par jauno Valsts aizsardzības koncepciju. Aizsardzības resora sociālajos tīklos ievietotajā diskusijas video Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Mehanizētās kājnieku brigādes Štāba priekšnieks pulkvedis Igors Harlapenkovs norāda, ka Latvijas lēmumiem ir jābūt ļoti gudriem un elastīgiem, kas nozīmē, ka nevaram izmantot vecos kara paņēmienus, bet ir jāattīsta jauni.

"Mēs skatāmies, kas notiek Ukrainā un mēs saprotam, kur mums ir jāmaina taktika," uzsvēra pulkvedis.

Runājot par tehnoloģijām, Harlapenkovs atzīmē, ka NBS vienmēr vērtē karadarbību un Ukrainā redzams, ka ļoti plaši tiek pielietoti droni. "Būtībā artilērijas un dronu karš," piebilda pulkvedis.

Ņemot vērā minēto, pēc Harlapenkova teiktā, militāristiem jāsaprot, ka tagad izmantotās metodes, visticamāk, nākamajā karā būs mazefektīvas.

"Mums jāatrod jaunas, metodes un līdzekļi, lai pārsteigtu pretinieku, jo pretiniekam ir ļoti spēcīga elektroniskā karadarbība un viņš vienmēr skatās kā noslāpēt šos dronus un traucēt dronu vadību, kā ierobežot mūsu spēku manevru," uzsvēra Harlapenkovs.

Lai arī tehnoloģiskai attīstībai vienmēr būs prioritāte, pēc Harlapenkova paustā, nedrīkst aizmirst arī pamatlietas, kas vienlaikus ir arī lētas metodes, tostarp, piemēram, mīnas. "Tās ir vislētākais un visefektīvākais, jo tās tu nevari noslāpēt. Vai nu viņa ir uzlikta, vai nav uzlikta," piebilda pulkvedis.

Savukārt NBS komandieris Leonīds Kalniņš intervijā aģentūrai LETA atzina, ka, skatoties uz Ukrainas pieredzi, būtiskākais pretgaisa aizsardzības līdzekļos ir nepieciešamība iekļaut diezgan dārgo pretballistisko sistēmu. Vienlaikus Ukrainas pieredze pierāda, ka ir jābūt daudzslāņu pretgaisa aizsardzībai.

Uz norādi, ka karā Ukrainā kaujās ļoti labi izmanto civilām vajadzībām ražotus dronus, NBS komandieris norādīja, ka tas rada nākamo problēmu, jo tā ir sacensība, proti, ja viens izdomā jaunu līdzekli, kā nogalināt, tad otram jādomā, kā aizsargāties.

Kalniņš piebilda, ka šāda situācija parādījās jau tad, kad notika Afganistānas un Irākas operācijas - ar ļoti lētiem līdzekļiem ir iespējams iznīcināt ļoti dārgas tehniskās vienības. Tostarp droni maksā 500 vai 1000 ASV dolāru, tos elementāri var pārveidot un piestiprināt spridzekli, un teju nemanāmi piezagties pie jebkuras mazas apakšvienības un nodarīt kaitējumu dzīvībai.

"Tāpēc mēs runājam jau par to, kas līdz šim īsti nebija attīstīts - mazo dronu pretgaisa aizsardzību. Pagaidām tas ir vai nu dārgi, vai maz efektīvi, jo to nevar pielietot plašā spektrā, piemēram, pielikt pie katra karavīra. Aizsardzība pašlaik ir iespējama tikai kādos atsevišķos gadījumos. Tāpēc es arī runāju, ka ir jābūt pretdronu sistēmai, jābūt pretgaisa aizsardzībai pret lielākiem droniem, pretgaisa aizsardzībai pret zemu lidojošiem helikopteriem. Tad ir vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzība, par kuru mēs pašlaik runājam, un tad ir lielas jaudas pretgaisa aizsardzības ballistiskā sistēma, ko Latvija negrasās iegādāties, jo to nodrošina mūsu sabiedrotie," norādīja Kalniņš.

Patlaban Latvijas aizsardzības spējas pret mazajiem droniem ir izstrādes procesā, piebilda NBS komandieris.