Teju 24% no sertificētajiem jaunajiem ārstiem domājuši par došanos strādāt uz ārzemēm, savukārt 11,8% no jaunajiem ārstiem jau pieņēmuši šo lēmumu, liecina Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) veiktās aptaujas dati.
Patlaban Latvijā jaunākais rezidents saņem 1369 eiro, un, sākot ar 3.rezidentūras gadu, summa palielinās par 10%. Tikmēr Lietuvā jaunākais rezidents saņem 1580 eiro, Igaunijā - 2521 eiro, bet, piemēram, Nīderlandē 3823 eiro.
Vecākais rezidents Latvijā saņem 1506 eiro, Lietuvā - 1686,90 eiro un Igaunijā - 2521 eiro. Savukārt speciālists Latvijā saņem 1555 eiro, kamēr Lietuvā tāds saņem 840 eiro, kas atbilst minimālajam valsts algai, bet Igaunijā - 2721 eiro, kas ir minimālā likme.
Dati liecina, ka atalgojuma pieaugums rezidentiem 2023.gadā Latvijā ir 6%. Salīdzinājumam - Igaunijā tas ir 10%, bet Lietuvā - 19%.
Lielākā daļa jeb 91% ārstu rezidentu Latvijā strādā vairāk nekā 168 stundas mēnesī, proti, papildus normālajam darba laikam. 54% rezidentu strādā vairāk nekā 200 stundas mēnesī. Savukārt no sertificētiem ārstiem 81% strādā vairāk nekā 168 stundas mēnesī, bet 52% - vairāk nekā 200 stundas mēnesī.
Aptaujas dati arī liecina, ka 64,7% rezidentu un 64,5% sertificētu ārstu darba stundu skaits pēdējā gada laikā nav mazinājies, bet 15% rezidentu un 18,4% sertificētu ārstu darba stundu skaits pēdēja gada laikā ir samazinājies.
LJĀA norāda, ka saskaņā ar ikgadējām aptaujām 8% līdz 10% medicīnas studentu jau studiju laikā plāno došanos uz ārzemēm. Vēlāko posmu dati gan liecina, ka tikai 4% no visiem medicīnas absolventiem realitātē tiešām aizbrauc. LJĀA aptaujas dati liecina, ka 23,7% no sertificētajiem jaunajiem ārstiem domājuši par došanos strādāt uz ārzemēm, savukārt 11,8% no jaunajiem ārstiem jau pieņēmuši šo lēmumu.
Vēl 21,9% aptaujāto rezidentu norādījuši, ka pēc rezidentūras pabeigšanas apsver doties strādāt uz ārzemēm - no tiem 17,1% šo ir atzīmējuši kā vienīgo variantu.
LJĀA norāda, ka skaitļi par plānoto prombraukšanu ir ļoti nopietns signāls par draudošo krīzi, kas bija jārisina jau iepriekš. Vienlaikus jāsaprot arī, vai problēmas cēlonis ir tikai atalgojuma jautājums vai papildus citi faktori. Piemēram, vairums jauno ārstu plāno doties uz ārvalstīm darba apstākļu medicīna jomā kopumā dēļ, nepietiekama atalgojuma dēļ, kā arī politiķu attieksmes pret veselības aprūpes nozari dēļ.
Jauno ārstu vērtējumā būtu jāstrādā pie medicīnas darbinieku algu pieauguma, rezidentūras kvalitātes veicināšanas, visas nozares finansējuma pieauguma, kā arī izdegšanas sindroma un depresijas mazināšanas jauno ārstu vidū.
Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders aģentūrai LETA norādīja, ka atalgojuma jautājums un tā konkurētspēja ir nozīmīgs, tādēļ VM to ir virzījusi kā vienu no prioritātēm katru gadu. Arī šogad atalgojuma palielinājumam ir novirzīti ievērojami līdzekļi no papildu piešķirtajiem.