Satversmes tiesa zem pensionāru un valdības spiediena

Pensiju samazināšanas lieta ir, iespējams, visgrūtākā, ko jebkad nācies izskatīt Satversmes tiesai. Debesis virs tiesas ir sablīvējušās kā pirms īsta negaisa lietā iesaistīto divu pušu spiediena dēļ – pensionāri gaida no Satversmes tiesas, pēc viņu domām, vienīgo taisnīgo spriedumu, ka pensijas samazinātas netaisnīgi.

Savukārt valdībai tas būtu kā ļaunākais murgs tukšā naudas maka dēļ.

Kad būs spriedums

Nākamnedēļ noslēdzas Satversmes tiesai atvēlētais laiks "pensiju samazināšanas lietas" sagatavošanai, taču, iespējams, tas tiks pagarināts lietas sarežģītības dēļ. Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska paskaidroja: ja lieta ir sarežģīta, piemēram, ir jāpieprasa daudz informācijas vai tā ir vairākkārt jāprecizē, lietas sagatavošanas termiņu var pagarināt – vēl par diviem mēnešiem. Tikai pēc lietas sagatavošanas tiesa lemj par lietas izskatīšanas datumu un kārtību. Pagaidām par pensijām nav lemts, vai lietas izskatīšana tiks pagarināta. Neatkarīgajai pieejamā informācija liecina, ka līdz šāgada beigām visiem punktiem uz i jābūt saliktiem.

Vasaras sākumā valdība izstrādāja un Saeima pēcāk akceptēja jaunu likumu, paredzot pensiju samazināšanu par desmit procentiem; strādājošiem pensionāriem par 70 procentiem. Lai gan Latvijas Pensionāru federācijas prasība bija likumā atrunāt iespējas pēc krīzes pensionāriem atmaksāt ieturēto (pensiju samazinājums tad būtu kā pensionāru piespiedu aizdevums valstij), uz šādu variantu valdība neparakstījās.

Lietā, ko pašlaik sagatavo Satversmes tiesa, ir apvienoti vairāku pensionāru iesniegumi un tie attiecas gan uz vieniem, gan otriem pensionāriem, kā arī izdienas pensiju saņēmējiem.

Taisnīga uzvara

Spiediens uz Satversmes tiesu no iedzīvotāju puses saistīts ar cilvēku gaidām – pēc taisnīgas uzvaras, pēc tā, ka vismaz kāds pateiks, cik netaisnīgi samazinātas pensijas. Saprotams, ka gadījumā, ja tiesa pieņem pensionāriem nepatīkamu lēmumu, tiesa kā instance, kur cilvēki meklē taisnību, iespējams, zaudētu autoritāti iedzīvotāju acīs, neņemot vērā, cik un kā pamatots būtu spriedums. Cita lieta ir par valdības vai atsevišķu politiķu izteikumiem Satversmes tiesas sakarā. Jau vasarā vairāki valdību veidojošo partiju politiķi izteicās: ja tiesa lemtu par labu pensionāriem, valsts sabruktu. Var citēt Jaunā laika vadītāju Solvitu Āboltiņu, kura intervijā radio skaidri sacīja: "Ja Satversmes tiesa nolems, ka valstij jāatmaksā pensionāriem nauda, kas iegūta no pensiju samazināšanas, iestāsies valsts bankrots." Par šiem izteikumiem Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris saka: tas ir politiķu spiediens uz Satversmes tiesu, lai tā lemtu nevis taisnīgi, bet "vienā virzienā".

Bez variantiem

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) jau paziņojusi, ka pensiju samazināšana ir pretrunā ar Satversmi un pārkāpj valsts pamatlikumā ietvertos tiesību principus. Pensionāri to darījuši zināmu arī Satversmes tiesai. "Līdz 8. jūnijam Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sabiedrībai apgalvoja, ka budžeta izdevumu samazināšanas pasākumi neskars pensiju saņēmējus. Tāpēc vecuma pensiju samazināšana strādājošiem pensionāriem par 70 procentiem izraisīja šoku," stāsta LPF vadītāja Aina Verze. Samazinot pensijas, nav ņemts vērā, ka Latvijā ir viszemākās pensijas ES. Tiesai darīti zināmi arī citi argumenti, kā arī sīki izklāstīts, kā notika lēmuma pieņemšana valdībā, un tas, ka būtībā valdība nebija gatava nekādiem alternatīviem risinājumiem.

To apstiprina arī Labklājības ministrijas (LM) atbilde Satversmes tiesai – apstrīdētā likuma izstrādes gaitā ierobežotā laika dēļ nebija iespējams rast alternatīvas izejas, lai nesamazinātu pensijas. Likumprojekts tika izstrādāts un iesniegts izskatīšanai valdības sēdē vienas darba dienas laikā, tāpēc nebija iespējams pilnvērtīgi un vispusīgi izvērtēt pensiju ierobežojumu atbilstību Satversmei, taisnojas LM.