Latvijā pagājušajā gadā bija vidēji 25 900 brīvu darbavietu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā bija 15 600 brīvu darbavietu, kas ir par 2% mazāk nekā 2021.gadā, bet sabiedriskajā - 10 300 brīvu darbavietu, kas ir pieaugums par 20,3%.
Vienlaikus vidējais aizņemto darbavietu skaits 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, samazinājās par 0,6% - līdz 887 700. Privātajā sektorā aizņemto darbavietu skaits sarucis par 0,3%, veidojot 603 300, bet sabiedriskajā sektorā samazinājies par 1%, veidojot 284 400.
No visām Latvijā pieejamajām darbavietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,8% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 3,5%, bet privātajā - 2,5%.
2022.gadā no visām darbavietām augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 4,2%, speciālistu pamatgrupā - 4,1%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā - 3,2%, kā arī vienkāršo profesiju pamatgrupā - 3,2%.
Augstākais brīvo darbavietu īpatsvars 2022.gadā bija valsts pārvaldē - 7,5%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - 4,1%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - 3,4%, izmitināšanas, ēdināšanas un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs - 3,3%, kā arī apstrādes rūpniecības, būvniecības un transporta un uzglabāšanas nozarēs - 3,2%.
Reģionos 2022.gadā augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgā - 3,6% jeb 17 800, savukārt zemākais Kurzemē un Vidzemē - 1,5% jeb attiecīgi 1100 un 900. Vienlaikus brīvo darbavietu īpatsvars Pierīgā bija 2,6% jeb 3700, Zemgalē - 1,8% jeb 1200, bet Latgalē - 1,7% jeb 1100.
Starp Baltijas valstīm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars 2022.gadā bija Latvijā - 2,8%. Igaunijā tas bija 2%, bet Lietuvā - 1,9%.
2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu brīvo darbavietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā - par 19,4%, kamēr Lietuvā kāpums bija par 6%, bet Latvijā - par 5,8%.
