Telefonkrāpnieki turpina iztukšot lētticīgo Latvijas iedzīvotāju kontus
2023. gada pirmajos divos mēnešos starptautiski telefonkrāpnieki ir apkrāpuši 193 Latvijas iedzīvotājus. Visbiežāk krāpnieki ir uzdevušies par policijas, banku vai “Google” darbiniekiem, kā arī finanšu speciālistiem. Lielākoties no cietušajiem izkrāptas līdz dažiem tūkstošiem eiro lielas naudas summas, taču ir reģistrēti arī gadījumi, kad izkrāptās summas sasniedz desmitiem tūkstošu eiro. Valsts policija atkārtoti aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt banku kontu piekļuves datus un sargāt arī savus personīgos datus!
Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, cietušo skaitam no starptautiskām krāpšanām ir tendence samazināties, kopumā iedzīvotāji kļūst arvien zinošāki par šo nozieguma veidu. Tajā pašā laikā, neskatoties uz tiesībsargājošo iestāžu un banku atkārtotiem brīdinājumiem, daļa aizvien iekrīt krāpnieku slazdos.
Izplatītākais krāpšanu veids, no kura šobrīd cieš visvairāk iedzīvotāju, ir tieši telefonkrāpšanas. Šā gada janvārī un februārī Valsts policija saņēmusi informāciju no 193 iedzīvotājiem, kurus apkrāpuši telefonkrāpnieki. Visbiežāk - apmēram pusē no visiem reģistrētajiem gadījumiem, krāpnieki ir uzdevušies par policijas vai bankas darbiniekiem, retāk noziedznieki sacījuši, ka esot finanšu speciālisti, “Google” darbinieki vai kādas citas iestādes pārstāvji. Parasti krāpnieki rīkojas pēc vienotas shēmas - piezvana un apgalvo, ka iedzīvotāja bankas kontā tiek veiktas nelikumīgas darbības, steidzina un pieprasa piekļuvi iedzīvotāja bankas kontam, mēģinot izvilināt bankas karšu numurus, PIN kodus, Smart-ID piekļuves kodus u.c.
Krāpnieki mēdz zvanīt no viltotiem numuriem, proti, zvana saņēmēja telefona ekrānā var uzrādīties pat policijas vai bankas telefona numurs. Taču jāņem vērā, ka patiesībā krāpnieki parasti zvana no ārvalstīm, un ar numuru viltošanas tehnoloģijām var atdarināt jebkuru numuru vai par iestādes vai uzņēmuma nosaukumu.
Izkrāptās naudas summas un cietušo profils
Iegūstot piekļuves datus banku kontiem, krāpnieki no tiem noņem visu tajos esošo naudu. Tāpat tiek reģistrēti gadījumi, kad krāpnieki, izmantojot iegūtos personas datus, cietušā vārdā paņem kredītu. Valsts policijas statistika liecina, ka šā gada janvārī un februārī lielākoties izkrāptas līdz 5000 eiro lielas naudas summas, visbiežāk izkrāpts līdz 1000 eiro. Taču arī šogad ir reģistrēti gadījumi, kad izkrāptās naudas summas sasniedz desmitiem tūkstošu eiro.
Lielākoties par krāpšanu upuriem kļūst iedzīvotāji vecuma grupās no 61 līdz 70 gadiem, kā arī no 51 līdz 60 gadiem. Ņemot vērā, ka telefonkrāpnieki gandrīz vienmēr runā krievu valodā, cietušie parasti ir cilvēki, kas māk krievu valodu un šajā valodā komunicējuši ar krāpniekiem.
Drošības padomi
Valsts policija atkārtoti aicina iedzīvotājus būs uzmanīgiem un nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt savus bankas kontu datus un citu sensitīvu informāciju! Ne Valsts policija, ne bankas vai citas iestādes nekad nezvanīs, lai noskaidrotu šādas ziņas. Ja sarunas biedrs runā par finanšu jautājumiem un steidzina, mudinot ātri pieņemt lēmumus, vislabāk šādu sarunu pārtraukt! Nekādā gadījumā pēc svešinieku pieprasījuma nedrīkst savā datorā lejuplādēt tādas programmatūras kā “Any Desk”, “Quick Support”, “Team Viewer” u.tml., ar kuru palīdzību noziedznieki var attālināti pieslēgties jūsu datoram un veikt nelikumīgas darbības ar jūsu finanšu līdzekļiem!
Tāpat Valsts policija aicina par krāpšanu tendencēm brīdināt savus tuviniekus, radus un kaimiņus, īpaši pusmūža, kā arī gados vecākus un krievu valodā runājošus cilvēkus!
Gadījumā, ja jums ir izkrāpta nauda, pēc iespējas ātrāk par to jāinformē sava banka, pēc tam - jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.