Sestdiena, 2.marts

redeem Laila, Lavīze, Luīze

arrow_right_alt Latvijā

Čakša dod solījumu jautājumā par pedagogu algām

© F64

Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku valdībā varētu saskaņot līdz aprīļa vidum, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" solīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Viņa norādīja, ka esošā pedagogu darba samaksas kārtība ir ļoti sarežģīta, tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas to padarīt vienkāršāku un saprotamāku, un galvenais mērķis patlaban esot panākt, lai minimālā darba samaksa par vienu stundu būtu 8,50 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Kā piemēru viņa minēja Smiltenes novadu, kur Smiltenes vidusskolā, kur mācās 900 skolēni, skolotājs par vienu stundu saņem 10,80 eiro, kamēr novada mazajās skolās, kurās mācās no 50 līdz 100 skolēniem par vienas stundas darbu saņem tikai 7,50 līdz 7,60 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministre piebilda, ka arī skolēnu un skolotāju attiecība šajās skolās ir krasi atšķirīga, proti, vidusskolā 13 skolēni vienam skolotājam, kamēr mazajās skolās ir četri līdz seši skolēni vienam skolotājam.

Čakša piebilda, ka patlaban ekspertu grupa apmeklē novadus, lai saprastu katra novada esošo skolu tīklu un kādas ir iespējas to optimizēt. Ministres ieskatā mazāk apdzīvotās vietās vienā klasē vajadzētu mācīties vismaz desmit skolēniem, blīvāk apdzīvotās jābūt 20 skolēniem klasē un skolā vajadzētu būt vismaz divām paralēlām klasēm. Viņa atzīst, ka sākumskolām vajadzētu būt iespējami tuvu skolēnu dzīvesvietai, savukārt 7-9.klases, kad skolēni sāk mācīties ķīmiju, bioloģiju un fiziku, šim posmam vajadzētu pievienoties vidusskolām, kur ir gan nepieciešamie skolotāji un mūsdienīgam mācību procesam atbilstoši mācību materiāli. Turklāt vidusskolās vajadzētu nodrošināt vismaz vienu līdz divas STEM padziļinātās programmas.

Ministre informēja, ka ir arī politiskā grupa, kuras redzeslokā ir skolas, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas. Arī Čakša uzskata, ka pierobežas skolām ir jāpiemēro atšķirīgs skolēnu skaits, lai šie novadi būtu apdzīvoti.

Čakša apliecināja, ka IZM priekšlikums saglabāt valsts ģimnāzijas tikai valstspilsētās ir noraidīts un turpmākas izmaiņas valsts ģimnāziju skaitā netiek plānotas.

Kā vēstīts, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nolēmusi 24.aprīlī rīkot protesta akciju, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku.

Arodbiedrība vairs nav gatava sarunām ar politiķiem - izlīgšanas sarunas vairs netiks organizētas, un laikā līdz streika datumam LIZDA precizēs dalībnieku skaitu gan protesta akcijā, gan streikā.

LIZDA nav apmierināta ar to, ka valdība nav pildījusi pedagogiem dotos solījumus, kā arī spēkā esošos normatīvos aktus. Tāpēc padome lēmusi rīkot trīs dienu streiku, kā arī protesta gājienu.

Ņemot vērā, ka iepriekš pieteiktais streiks nenotika, jo politiķi tomēr piedāvāja pedagogiem vienošanos, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka gājiens notiks neatkarīgi no tā, vai streika prasības tiks izpildītas, vai nē. Streiks gan varētu nenotikt, ja politiķi atkal pēdējā brīdī piedāvās kādus risinājumus, jo šādā gadījumā zūd tiesiskais pamats streika rīkošanai.

Tuvākajās nedēļās arodbiedrība precizēs streika un protesta gājiena dalībnieku skaitu.

Vanaga uzsvēra, ka gaidāmā akcija notiks arī ar citu nevalstisko organizāciju atbalstu un līdzdalību.

Patlaban plānots, ka pirmdien, 24.aprīlī, protesta dalībnieki gājienu sāks no arodbiedrību ēkas Bruņinieku ielā, apstāsies pie valdības ēkas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Saeimas un noslēgs ar sapulci Doma laukumā, kur plānots teikt uzrunas. Taču gājiena maršruts var tikt mainīts, saskaņojot to ar atbildīgajām institūcijām, piebilda Vanaga.

LIZDA norāda, ka valdība līdz 15.martam nav pilnībā izpildījusi streika vienošanos, kā to solīja pagājušā gada rudenī, un pieņēmusi grozījumus "Pedagogu darba samaksas noteikumos", nosakot zemākās darba samaksas likmes no šā gada 1.septembra, no 2024.gada 1.janvāra un no 2025.gada 1.janvāra, kā arī darba slodzes sabalansēšanas principus no šā gada 1.septembra visām pedagogu grupām, par ko LIZDA un IZM vienojās un ko atspoguļoja pedagogu darba samaksas pieauguma grafikā laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim, kas 1.februārī tika ievietots Tiesību aktu publiskajā portālā.

Tāpat nav pieņemti grozījumi noteikumos "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" par pedagogu darba samaksas pieaugumu, palielinot noteikto mērķdotācijas apmēru vienam skolēnam.

Arī likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" netika iekļauts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu.

IZM aģentūru LETA iepriekš informēja, ka IZM izstrādātais pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiks ir laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim. Saskaņā ar šo grafiku no šī gada 1.septembra zemākā vienas stundas darba algas likme pedagogiem tiks paaugstināta līdz 8,5 eiro (pirmsskolas pedagogiem - 7,75 eiro).

IZM skaidro, ka panāktā vienošanās ir nozīmīgs lēmums, kas paredz nostiprināt normatīvajos dokumentos pedagogu darba samaksas turpmākā pieauguma grafiku arī nākamajiem gadiem, saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

IZM izstrādātais grafiks paredz, ka turpmāk, katru gadu palielinot zemāko vienas stundas likmi pirmsskolu pedagogiem, 2025.gadā pirmsskolas pedagogu zemākā stundas likme tiks izlīdzināta ar zemāko likmi pārējiem pedagogiem. Tāpat grafiks paredz arī zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu akadēmiskajam personālam, sākot ar šī gada 1.septembri.

13.februārī valdības koalīciju veidojošo partiju pārstāvji nolēma turpmāko divu nedēļu laikā definēt vienošanās izpildes detaļas, kas saistītas ar finanšu avotu precizējumiem, tai skaitā Kultūras ministrijas pakļautībā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu. Pēc tam pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un dokumenti, kas paredz nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, tiks iesniegti Ministru kabinetā apstiprināšanai.