Tiesā iesniegts "Baltic International Bank" likvidācijas pieteikums
Latvijas Banka, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu anulēt "Baltic International Bank" licenci, ir iesniegusi pieteikumu tiesai par bankas likvidācijas procesa sākšanu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.
Pieteikums trešdien, 15.martā, iesniegts Ekonomisko lietu tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas likvidatora, zvērināta advokāta Olava Cera, iecelšanu.
Lēmumu par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu un likvidatora amata kandidāta apstiprināšanu ieteikšanai tiesai pieņem Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja.
Iepriekš vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas kopš šā gada ir pievienota Latvijas Bankai, 2022.gada 12.decembrī atzina "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, un nolēma neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.
Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, FKTK padome 2022.gada 12.decembrī ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank", savukārt ECB 2023.gada 10.martā nolēma anulēt "Baltic International Bank" licenci. Lēmums stājās spēkā 11.martā.
Šādā situācijā atbilstoši Kredītiestāžu likumam Latvijas Bankai ir pamats vērsties tiesā ar bankas likvidācijas pieteikumu un likvidatora iecelšanu.
Atbilstoši Kredītiestāžu likumam par kredītiestādes likvidatoru, atzīstot kredītiestādi par likvidējamu ar tiesas nolēmumu, var būt zvērināti advokāti, zvērināti revidenti vai komercsabiedrības, kuru pamatnodarbošanās veids ir audita pakalpojumi.
Likvidatora amata kandidātu atlasē Latvijas Banka sadarbojas ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, kas Latvijas Bankai iesniedz kandidātu sarakstus, balstoties uz profesionālās atbilstības kritērijiem. Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja vērtē kandidātu piedāvāto redzējumu bankas likvidācijas procesa vadīšanai, līdzšinējo pieredzi un pieejamos resursus, papildus vērtējot izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī no tiesībaizsardzības iestādēm saņemto informāciju.
Jau vēstīts, ka FKTK atzina "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un nolēma neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nebija īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bija nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
Savukārt 13.decembrī tika pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.
Vienlaikus "Baltic International Bank" akcionāri paziņoja, ka nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, jo "Baltic International Bank" pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.
"Baltic International Bank" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar zaudējumiem 26,773 miljonu eiro apmērā, kas ir 5,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā. Bankas aktīvi 2022.gada 31.decembrī bija 139,051 miljona eiro apmērā, kas ir par 33,8% jeb 71,12 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.
Bankas lielākie akcionāri ir Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.