Kā finansējuma atņemšana Latvijas sportistiem kaitē Krievijai? Komentē premjers

© f64.lv, Kaspars Krafts

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izvairīgi vērtē valsts finansējuma atņemšanas Latvijas sportistiem, kuri startē sacensības, kurās piedalās Krievijas vai Baltkrievijas sportisti, ietekmi uz Krievijas sportu.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" premjers atzina, ka dzīvojam skarbos laikos un jautājums par sportu un to, kā risināt jautājumu par sportistu dalību dažādās sacensībās, ir ne vien Latvijas, bet arī citu valstu ministriju jautājums. Kariņš atzina, ka pozīcija, kuru izvēlējusies Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ir izplatīta arī "daudzu citu valstu ministrijās".

"Viedokļi droši vien dalās, un individuālā līmenī es pat varētu izprast frustrāciju. Patlaban domāju, ka IZM izvēlētais virziens ir pareizs. Vai tur vajadzētu vēl ko pārdomāt - neesmu tik dziļi iedziļinājies. Bet zinu vienu lietu - Krievija patlaban brutāli cenšas izmainīt pasaules karti, apdraudot arī Baltijas valstu drošību," sacīja valdības vadītājs, piebilstot, ka uz to ir jāreaģē.

Uz jautājumu, kā tieši finansējuma atņemšana Latvijas sportistiem ir kaitējusi Krievijai, Kariņš atbildēja, ka tas ir jautājums par to, vai Krievijas sportistus un viņu sistēmu var vai nevar leģitimizēt. Atbildot uz jautājumu, Kariņš piesauca Saeimas deputāta Riharda Kola (NA) uzstāšanos starptautiskā pasākumā, kur viņš izmantoja slaveno teicienu par krievu kuģi, norādot, ka tā pausta attieksme pret Krieviju.

Kā ziņots, saskaņā ar Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) līgumu ar IZM LOK valdes sēdē lēma par finansējuma pārtraukšanu riteņbraucējiem Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, tenisistei Aļonai Ostapenko un vēl divām tenisistēm, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, sarunā ar aģentūru LETA apliecināja LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.

Februāra beigās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" uzsvēra, ka nav pieņemams, ka Latvijas valsts budžeta finansējumu saņem sportisti, kuri piedalās vienās sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.

Savukārt 15.februārī noslēgtais LOK un IZM sadarbības līgums paredz valsts budžeta līdzekļus nepiešķirt sportistiem un sporta darbiniekiem, ja tie piedalās sporta sacensībās, kurās piedalās arī Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas sportisti neatkarīgi no to statusa un starptautisko sporta federāciju noteikumiem un lēmumiem.

Lejnieks apstiprināja, ka otrdien LOK valdes sēdē tika konstatēts, ka "komercsacensībās" ar abu valstu sportistiem ir piedalījušies abi riteņbraucēji, kā arī trīs tenisistes - Ostapenko, Daniela Vismane un Darja Semeņistaja.

Viņiem apturēta Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) ikmēneša pabalsta izmaksa, sākot ar 2023.gada marta mēnesī (par februāri).

Lejnieks uzsver, ka valsts līdzekļu izmaksa ir apturēta un var tikt atjaunota pēc konsultācijām ar IZM un citām iesaistītajām institūcijām.

LOK ģenerālsekretārs arī apstiprināja, ka vismaz pagaidām, gatavojoties komercmačiem un startējot tajos kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, Latvijas sportisti valsts finansējumu nesaņems, taču tas neattiecas uz startu Latvijas izlašu sastāvos vai gatavošanos tieši sacensībām, kurās tiek pārstāvēta Latvija, piemēram, pasaules čempionātā riteņbraukšanā vai Billijas Džīnas Kingas kausa sacensībās tenisā.

Normatīvajos dokumentos, kuros atrunāta valsts līdzekļu piešķiršana sportistiem saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas atlētu līdzdalību, pagaidām nav ņemts vērā arguments, ka arī komercsacensībās tenisisti un riteņbraucēji netieši gatavojas startam valsts izlasē, uzturot sportisko formu visas sezonas garumā.

LOK ģenerālsekretārs apliecināja, ka sarunas ar IZM par izmaiņām attiecīgajos normatīvajos dokumentos norit, taču nevēlējās prognozēt, kad tajos varētu būt kādas izmaiņas.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais