Diskusijā Saeimā par ārvalstīs dzīvojošo jauniešu iesaukšanu VAD piemin gļēvumu un tiesības atteikties no pilsonības

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien turpināja darbu pie Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekta un diskusijā par ārvalstīs dzīvojošo jauniešu iesaukšanu VAD tika pieminēts gan gļēvums, gan tiesības atteikties no pilsonības.

Komisija šodien sāka darbu pie likumprojekta skatīšanas trešajam lasījumam. Šodien komisija izskatīja 26 no 84 priekšlikumiem.

Likumprojekts paredz, ka VAD ietver valsts aizsardzības militāro dienestu un valsts aizsardzības civilo dienestu. Pēc deputātu, Aizsardzības ministrijas un Juridiskā biroja pārstāvju diskusijas likumprojekta trešajā lasījumā komisija nolēma valsts aizsardzības civilo dienestu nosaukt par alternatīvo aizsardzības dienestu.

Par daļu no neatbalstītajiem opozīcijas priekšlikumiem izcēlās diskusijas. Piemēram, opozīcijas deputāta Edmunds Zivtiņš (LPV) rosināja veidot komisijas priekšlikumu, paredzot izņēmumu, ka medicīnas darbinieki (ārstniecības personas) nav pakļautas valsts aizsardzības dienestam.

Komisijas sēdē neiztika arī bez nelieliem asumiem. Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvji atgādināja, ka saskaņā ar iepriekš komisijas lemto otrajā lasījumā līdz 2027.gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Opozīcijas deputāts Andrejs Vilks (ZZS) vērsa ministrijas pārstāvju uzmanību uz medijos izskanējušo informāciju, ka jaunieši, apzinoties to, ka var tikt iesaukti, var atteikties no Latvijas pilsonības. AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) uz to atbildēja, ka piederēt pilsoņu lokam ir katra cilvēka tiesības un tas nav uzspiests pienākums.

"Ja kāds nolemj atteikties no pilsonības jebkādu iemeslu dēļ - augsti nodokļi, augsta mācību maksa vai dārga īre, tad viņš tajā brīdī var realizēt sev pienākošās tiesības," norādīja Eglīts.

Pēc viņa atbildes deputāts Igors Rajevs (AS) norādīja, ka, viņaprāt, šim jautājumam nevajadzētu būt šķērslim. "Gļēvuļi bija un viņi arī vienmēr būs, un cilvēkam ir arī iespēja būt gļēvulim. Tā, ka tādas tiesības neviens atņemt nevar," norādīja Rajevs.

Rajeva minētais bez uzmanības neatstāja komisijas sēdē klātesošo Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdi Justīni Krēsliņu, kura videokonferencē rakstiski aicināja lūgt nesaukt diasporu par gļēvuļiem, jo tāds formulējums ir nepamatots. Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča piekrita Krēsliņai, norādot, ka tas nav patīkams apzīmējums.

Komisija darbu pie likumprojekta turpinās trešdien, 15.martā.

Kā ziņots, Saeima 16.februārī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz VAD izveidi.

VAD likumprojekts paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.