Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē šodien deputātiem paužot bažas par Latviju kā "papīru lielvalsti", Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji norādīja uz plānu mazināt birokrātiskos ierobežojumus normatīvajos aktos.
Deputāti šodien uzklausīja biroja pārstāvju sniegto informāciju par darbībām, kas paredzētas KNAB ziņojumā par plānotajiem pasākumiem interešu konflikta novēršanas sistēmas un partiju finansēšanas uzraudzības pilnveidošanai.
Sēdes otrajā daļā deputāts Ingmārs Līdaka (AS) norādīja, ka KNAB viņu sodījis par likvidatora amata pildīšanu savā zemnieku saimniecībā. Birojs bija sagatavojis 30 lappušu garu lēmumu, bet politiķa skatījumā tā vietā KNAB darbinieks būtu varējis laikus piezvanīt, lai informētu, ka tiek veikts pārkāpums - Līdaka tad arī būtu to novērsis.
Deputāts kritizēja, ka Latvija savā pieejā ir kā "plānu un papīru lielvalsts", jo pašreizējais regulējums cilvēkus dažādās jomās dzen iekšā "pelēkajā zonā", liekot veikt viltus manipulācijas, lai gan loģiskāk būtu ļaut cilvēkam legāli un atklāti parādīt, kas viņš patiesībā ir. Jau minētajā gadījumā viņam pie notāra vajadzētu par likvidatoru iecelt, piemēram, kādu radinieku, kas nemainītu lietas būtību.
Piemēram, konkrētos gadījumos kapitāldaļu turētājam esot liegts ieņemt valdes locekļa amatu, kas liek atrast kādu radinieku, kurš formāli būs valdes loceklis, - lai gan reālā teikšana paliks kapitāldaļu turētājam, vērsa uzmanību Līdaka.
Tāpat vajadzētu ļaut legāli ļaut noziedot partijām arī 200 000 eiro, jo jau pašlaik var atrast cilvēkus, kas to izdarīs konkrētā cilvēka vietā, atzīmēja politiķis. Tāpat kā vēl vienu problēmu Līdaka norādīja, ka politiski svarīgu personu radiniekiem rodas problēma ar konta atvēršanu bankā, kas vērtējama kā cilvēku sodīšana "līdz trešajam augumam".
Līdzīgi deputāts Andrejs Svilāns (AS) norādīja, ka virzāmies un "plānu lielvalsts" statusu, un vaicāja, kādi būs galvenie virzieni, lai samazinātu birokrātiju KNAB darbībā. Birokrātijas mazināšanas nepieciešamību uzsvēra arī Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
KNAB pārstāve Anna Aļošina skaidroja, ka plānots piedāvāt atcelt atsevišķus ierobežojumus, lai mazinātu birokrātiju.
Deputāte Skaidrīte Ābrama (P) akcentēja, ka arī deputātiem vajadzētu izvairīties no neregulētām interešu konflikta situācijām, piemēram, neizteikties debatēs par tēmu, kurās politiķim varētu būt kādas tiešas biznesa intereses un par kurām jau ir ierosināts kriminālprocess.
Uz to, ka nepieciešama lielāka konsekvence interešu konflikta novēršanas regulējumā, uzmanību vērsa arī parlamentārietis Oļegs Burovs (LPV).
Savukārt sēdes pirmajā pusē KNAB pārstāve pavēstīja, ka paredzēts vērtēt, vai samazināt naudas summas slieksni, no kuras var tikt ierosināts kriminālprocess par partiju "melnajām kasēm". Pašlaik kriminālprocesu var ierosināt, ja "melnā kase" tiek konstatēta lielos apmēros.
Tāpat KNAB plāno vērtēt, cik ļoti "sevi ir attaisnojusi" pašreizējā partiju finansēšanas sistēma, ar kuru no valsts budžeta partijām tiek piešķirta konkrēta naudas summa par katru vēlētāju.
Plānots arī izvērtēt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" atbilstību mūsdienu realitātei un labai starptautiskai praksei. "Providus" pētniece Līga Stafecka norādīja, ka būtu nepieciešams izstrādāt jaunu likumu, ņemot vērā, ka pašreizējais lielā mērā veidots no "ielāpiem" konstatēto problēmu risināšanai.
KNAB arī plāno tuvākajos mēnešos virzīt likuma grozījumus, piemēram, lai laikus pārtrauktu valsts finansējumu partijām, kuras tiesībsargājošās iestādes turētu aizdomās par pretvalstisku darbību.
