"Valdībai ir jārīkojas." Levits nosauc veidu, kā palielināt veselības nozares finansējumu

© f64.lv, Lauris Aizupietis

Lielākas sociālā nodokļa daļas pārdalīšana veselībai varētu kāpināt finansējumu nozarei, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Veselības ministre Līga Meņģelsone šonedēļ intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka vismaz 14% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) būtu jānovirza veselībai.

Levits uzsvēra, ka atbildība par nozari pamatā gulstas uz attiecīgo ministru, taču valdība darbojas kopā un šādā veidā arī pieņem lēmumus. Veselības ministre brīdina par situāciju, un valdībai ir jārīkojas, pauda Levits.

Amatpersona akcentēja, ka koalīcija darbojas un ir ar mieru izskatīt jautājumu par to, lai palielinātu to nodokļu daļu, kas tiek maksāts par sociālo nodokli, lai būtu vairāk līdzekļu veselībai. Latvijā šī daļa patlaban ir ļoti neliela. "Domāju, ka par to tiks runāts, un gala rezultātā veselībai varētu būt vairāk naudas," vērtēja Valsts prezidents

Levits gan pārliecināts, ka līdztekus finansējumam jābūt īstenotām arī atbilstošām reformām.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti ilgas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Saskaņā ar valdības sākotnēji virzīto variantu 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti ap 12,7 miljardiem eiro, savukārt izdevumi - ap 14,7 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā. Šis ir vēsturiski finansiāli lielākais valsts budžets.

Koalīcijas nodokļu politikas darba grupā tiks spriests par Meņģelsones priekšlikumu vismaz 14 procentpunktus no VSAOI novirzīt veselībai, norāda valdību veidojošo partiju politiķi.

Komentējot Meņģelsones piedāvājumu, "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars pēc koalīcijas sanāksmes norādīja, ka salīdzinājumā Igaunijā no sociālās apdrošināšanas 13 procentpunkti tiek novirzīti veselības aprūpei, Lietuvā deviņi, bet Latvijā līdzekļi tikai viena procentpunkta apmērā.

Tavars skaidroja, ka veselības ministres piedāvājums jāskata kompleksi, turpinot nodrošināt stabilitāti arī pensiju sistēmā. Par šiem jautājumiem tiks spriests arī nodokļu izmaiņu darba grupā, kurā strādā gan finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), gan AS pirms vēlēšanām izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts, uzņēmējs Uldis Pīlēns, norādīja politiķis.

"Jaunās vienotības" (JV) politiķis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pievienojās Tavara paustajam, ka par veselības ministres priekšlikumu jāspriež kopīgās nodokļu politikas kontekstā. Politiķis norādīja, ka no Veselības ministrijas aprīlī tiek gaidīts piedāvājums par slimnīcu tīkla tā dēvēto "līmeņošanu" jeb slimnīcu tīkla uzlabošanu.

Rinkēvičs norādīja, ka JV kopīgās diskusijās ar Meņģelsoni ir atvērta dažādiem risinājumiem. Reizē politiķis atgādināja, ka ar veselības finansēšanas modeli pagātnē nav gājis raiti, piemēram, pirms vairākiem gadiem pieņemtais lēmums par obligāto veselības apdrošināšanu vēlāk ticis atcelts.

Nacionālās apvienības pārstāvis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts norādīja, ka izdevumu palielinājums veselības aprūpei saistīts ar lielāku ienākumu nodrošināšanu valsts budžetā. Pie tā jāstrādā kopā visām koalīcijas partijām, tajā skaitā, vērtējot Meņģelsones priekšlikumu, norādīja NA politiķis.

Latvijā

Latvijā šogad maijā reģistrētas 260 580 kādam kibertelpas apdraudējumam pakļautas unikālās IP adreses, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gada maijā, liecina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētā kibertelpas reģistrēto incidentu statistika.

Svarīgākais