Levits vēlas veidot ciešāku sadarbību ar Beniluksa valstīm enerģētikas un izglītības jomā

Teritoriāli mazām valstīm, kāda ir Latvija un Luksemburga, jāturas kopā, lai iestātos par starptautisko kārtību un pretotos agresorvalstu mēģinājumiem to patvaļīgi mainīt, pēc tikšanās ar Luksemburgas lielhercogu Anrī žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Levits norādīja, ka tikšanās laikā puses apmainījās viedokļiem par aktuālajiem drošības, Eiropas Savienības (ES) un starptautiskās politikas jautājumiem. Tāpat pārrunāta ciešākas sadarbības iespējas staro Latviju un Luksemburgu.

Prezidents akcentēja, ka gan Latvija, gan Luksemburga saprot, ka Ukrainai ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts gan Ukrainas rekonstrukcijai pēc kara, gan valsts eirointegrācijas ceļā. Valsts prezidents klāstīja, ka ES jāturpina politiskais, ekonomiskais un diplomātiskais spiediens uz Krieviju.

"Ukrainai šis karš ir jāuzvar. Krievijai ir jāzina, ka īpašā tribunālā to sauks pie atbildības. Vienlaikus mums ir jāiegulda vairāk mūsu pašu demokrātijas noturībā un drošības spēju attīstībā, ir sevišķi pie ES un NATO ārējām robežām ar Krieviju, kā arī dienvidos," žurnālistiem sacīja Valsts prezidents.

Viņš pauda arī atzinīgus vārdus par sadarbību ar Luksemburgu aizsardzības nozarē un iesāktajām sadarbības iniciatīvām ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Levits kā piemēru minēja Luksemburgas ieguldījumu Ādažu militārās bāzes attīstībā, būvējot jaunas kazarmas karavīru izmitināšanai.

Pēc Valsts prezidenta paustā, saskaroties ar kopīgiem izaicinājumiem esošajā ģeopolitiskajā situācijā arī turpmāk ir jāveicina sadarbība Baltijas un Beniluksa valstu formātā. Levits norādīja, ka ciešāks sadarbības potenciāls ir ne tikai ārpolitikā, bet arī enerģētikā un izglītībā.

Levits akcentēja līgumu par automātisku augstākās izglītības grādu savstarpēju atzīšanu starp Baltijas un Beniluksa valstīm. Levits uzsvēra, ka šis ir pirmais šāda veida līgums ES. Viņa ieskatā, tas varētu kalpot kā pamats tālākai reģionālajai integrācijai izglītības jomā un iedzīvotāju mobilitātes veicināšanā. Prezidents pieminēja, ka Luksemburgā līgumu ratificējusi šī gada februārī.

Tāpat prezidents uzsvēra augošo ekonomisko sadarbību starp valstīm. Patlaban Luksemburga ir starp pirmajām desmit valstīm ar vislielākajiem ārzemju investīciju ieguldījumiem Latvijas ekonomikā. Vienlaikus, pēc Levita paustā, abu valstu interesēs ir pastiprināti veicināt sadarbību, it sevišķi digitālo un zaļo tehnoloģiju jomā.

"Esmu pārliecināts, ka Luksemburgas lielhercoga vizīte un rītdien plānotais Latvijas un Luksemburgas uzņēmējdarbības seminārs par digitalizācijas un ilgtspējas tēmu veicinās vēl aktīvākus sakarus starp valstu uzņēmējiem," sacīja Levits.

Valsts prezidents arīdzan uzsvēra, ka liela vērtība ir arī cilvēku kontakti. Luksemburgas latviešu diaspora ir viena no aktīvākajām latviešu kopienām Eiropā. Levits atzīmēja, ka draudzība starp valstīm veidojas tāpēc, ka daudzi latvieši apmeklē Luksemburgu, tāpēc prezidents pauda aicinājumu Luksemburgas iedzīvotājiem vēl aktīvāk apmeklēt Latviju.

Prezidents arī pauda pārliecību, ka Luksemburga un Latvija ir proeiropeiskas valstis, kas dod lielu ieguldījumu ES un NATO attīstībā un nostiprināšanā.

Savukārt Luksemburgas lielhercogs Anrī akcentēja, ka starp abām valstīm ir ļoti labas politiskās saites. Viņš norādīja, ka līdz ar viņu Latvijā ir ieradusies liela ekonomiskā delegācija - valstī ieradušies apmēram 25 uzņēmumu pārstāvji. Luksemburgas lielhercoga ieskatā, īpaša interese ir par augsto tehnoloģiju, finanšu tehnoloģiju jomām.

"Manuprāt, Latvija attīsta savu ekonomiku moderni. Valstī ir daudz jaunuzņēmumu, kas varētu interesēt arī Luksemburgu. Ekonomikas jomā mēs patiešām varam uzsākt kaut ko pilnīgi jaunu. Mēs ceram, ka sadarbība būs sekmīga," sacīja Luksemburgas lielhercogs.

Viņš norādīja, ka politiskā situācija un saceltais nemiers, ko izraisīja Krievijas karš pret Ukrainu, bija vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kas apspriesti ar Latvijas prezidentu. Luksemburgas lielhercogs atzīmēja, ka atrodoties robežas tuvumā ar agresoru Krieviju, spriedzi var just daudz vairāk, nekā, piemēram, atrodoties Eiropas rietumu daļā - Luksemburgā.

Luksemburgas lielhercogs pauda atzinīgus vārdus par to, ka Latvija uzņēmusi aptuveni 45 000 cilvēkus, kas bēga no kara Ukrainā. Viņš uzteica Latvijas milzīgo palīdzību, ko tā sniegusi Ukrainai. Pēc Luksemburgas lielhercoga paustā, ES un NATO vajadzētu izrādīt vēl lielāku solidaritāti, lai vairāk palīdzētu Ukrainai un panāktu šī "briesmīgā kara" beigas.

Viņš norādīja, ka Luksemburgā ir apmēram 5000 bēgļu no Ukrainas, kas tādai valstij kā Luksemburga ir daudz. Luksemburgas lielhercogs akcentēja, ka lielākā daļa bēgļu ir integrējušies vai uzņemti ģimenēs. Viņa ieskatā, integrācija ir notikusi ārkārtīgi labi un var lepoties ar Luksemburgas iedzīvotājiem, kas uzņēmuši cilvēkus ne tikai no Ukrainas, bet arī no Sīrijas, Irākas, Āfrikas valstīm. Luksemburgas lielhercogs uzsvēra, ka šis temats ir smags, bet tas ir jārisina Eiropas līmenī.

Jau rakstījām, ka šodien un otrdien, 14.martā, oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Luksemburgas lielhercogs.

Tāpat vēstīts, ka šodien Luksemburgas lielhercogs piedalīsies svinīgā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. Savukārt plkst.15.50 Levits un Luksemburgas lielhercogs apmeklēs Latvijas Okupācijas muzeju. Tāpat Luksemburgas lielhercogs dāvinās grāmatu Tautas grāmatu plauktam.

Savukārt otrdien, 14.martā, Levits un Luksemburgas lielhercogs ar uzrunām atklās Latvijas-Luksemburgas biznesa forumu.

Luksemburgas lielhercogs Anrī valda no 2000.gada, kad no troņa atteicās viņa tēvs lielhercogs Žans.