Trešdiena, 21.februāris

redeem Ariadne, Eleonora

arrow_right_alt Latvijā

OECD pētījums par jauniešu finanšu pratību - Igaunija atkal apsteidz Latviju

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) jaunākā pētījuma dati, Latvijas skolēnu finanšu pratības rezultāti ir vidējā OECD valstu līmenī, taču tie joprojām atpaliek no Igaunijas.

Starp 20 valstīm, kas piedalījās pētījumā, skolēnu vidējais rezultāts valstī ir 505 punkti, visaugstāko rezultātu uzrāda Igaunijas skolēni, kuri saņēmuši 547 punktus, kamēr Latvijā vidējais rezultāts ir 501 punkts un ierindojas 8. vietā.

Latvijas jauniešu finanšu pratības radītāji turpina augt, pateicoties dažādām finanšu izglītības programmām, ko valstī realizē gan nevalstiskās organizācijas, gan interešu izglītības iestādes, gan kreditēšanas iestādes.

Viena no tām ir mācību programma 12. klašu skolēniem "Finanšu prasmes", ko Profesionālās tālākizglītības centrs "Digitālo prasmju centrs" realizē sadarbībā ar nebanku kreditēšanas tirgus līderi AS "4finance", lai attīstītu Latvijas jauniešu finanšu pratības zināšanas un audzinātu finansiāli izglītotu topošo ekonomikas sistēmas dalībnieku paaudzi, kas spētu patstāvīgi pieņemt gudrus un tālredzīgus finanšu lēmumus. Šis apmācības kurss ir iekļauts arī Latvijas Bankas "Finanšu pratības nedēļas 2023" programmā, kas šogad norisināsies no 20. līdz 26.martam.

Mācību programma "Finanšu prasmes" tika uzsākta 2022.gadā un turpinās arī šogad. Mācību kurss norisināsies 18 akadēmisko stundu garumā 3 Latvijas skolās. Šoreiz tajā piedalīsies Murjāņu sporta ģimnāzijas un Imantas vidusskolas audzēkņi, lai jaunieši apgūtu nepieciešamās finanšu pratības zināšanas pirms brīvlaika un potenciālajiem vasaras darbiem vai pilnvērtīgas integrācijas darba tirgū pēc vidusskolas absolvēšanas.Mācību kursa apguvi rudenī turpinās arī Siguldas pilsētas vidusskolas skolēni.

Mācību programmas mērķis ir izveidot 12. klases skolēniem priekšstatu par naudas instrumentu būtību un to pielietošanas metodēm. Izstrādāt skolēnu vidū praktiskās iemaņas finanšu lēmumu pieņemšanā, lai, uzsākot darba gaitas, viņu rīcībā būtu gan pietiekamas zināšanas par ekonomiskiem procesiem, gan tehniskas prasmes zināšanu pielietošanai reālajā dzīvē. Programmas ietvaros ir paredzēts iepazīstināt skolēnus ar personīgā budžeta plānošanas pamatprincipiem, finanšu informācijas meklēšanas un analīzes tehnoloģijām, mūsdienu finanšu tirgus funkcionēšanas īpatnībām, izdevīgu uzkrājumu un investīciju iespējām, kā arī finanšu risku novērtēšanas un mazināšanas metodēm.

"Mēs, "4finance" esam pārliecināti, ka kvalitatīvu finanšu izglītību ir jāapgūst vēl skolā. Darīt to brīdī, kad tu jau esi pilnvērtīgs darba tirgus un ekonomikas sistēmas dalībnieks ir par vēlu, jo tad vienīgais mācīšanās veids ir no paša kļūdām. Ar šo mācību kursu mēs vēlamies novērst daudzas kļūdas ar kurām jaunieši saskartos reālajā dzīvē, sniedzot ļoti praktiskas zināšanas un iemaņas, kas palīdzēs viņiem nākotnē gudri un mērķtiecīgi izmantot finanšu pakalpojumus," uzsver AS "4finance" reģionālais vadītājs Gvido Endlers, kas piedalās šajā mācību kursā arī kā viens no pasniedzējiem.

Saskaņā ar OECD pētījumu, kas novērtēja skolēnu kompetences finanšu jomā, var spriest, ka Latvijas pusaudži gana aktīvi izmanto digitālos finanšu rīkus. 60% skolēnu ir savs bankas konts, 53% ir sava bankas karte un 76,5% jauniešu pēdējā gada laikā ir iepirkušies internetā, bet tikai puse no visiem pārliecinās par savu sensitīvo datu drošību, veicot elektroniskos vai mobilos maksājumus, kas rada zināmus kiberdrošības draudus. Lielākā daļa pusaudžu Latvijā paši jūtas atbildīgi par savu naudu (82%) un uzskata, ka paši pieņem lēmumus attiecībā uz tās izlietojumu (72%). Gandrīz visi pusaudži (95%) informāciju par naudas jautājumiem iegūst no savas ģimenes locekļiem, 87% no interneta resursiem, bet tikai nedaudz vairāk par pusi (52%) no saviem skolotājiem, kas liecina par skolās pasniegtās finanšu pratības programmas nepilnībām. Turklāt 48% aptaujāto jauniešu norāda, ka sarunas par naudu rada viņiem diskomfortu un viņi labprāt atturētos no dažādu finanšu jautājumu apspriešanas ar citiem cilvēkiem. Taču nerunājot un neuzdodot jautājumus par tādām sensitīvām tēmām kā nauda, jauniešiem nebūs iespējas iemācīties pareizi rīkoties ar to.

Mācību kursa "Finanšu prasmes" veidotāji ir pārliecināti - jo agrāk bērns iemācās praktiski darboties ar naudu un jo vairāk ģimenē tiek runāts, kā plānot izdevumus un noteikt prioritātes, kādas var būt nepārdomātu finanšu lēmumu sekas un kā risināt finanšu problēmas, jo vieglāk bērnam būs apgūt finanšu pratību. Tāpēc arī mācību kurss "Finanšu prasmes" ir veidots atbilstoši jauniešu vajadzībām un lielākajiem šī brīža izaicinājumiem, lai apbruņotu viņus ar praktiskām iemaņām personīgo finanšu pārvaldē.