Baltijas valstīs Krievija aktīvi izmanto "nelegāļus" - Krievijas izlūkus, kuri strādā zem piesega
Kad sākās karš Ukrainā Eiropa un Latvija izraidīja vēstniecību darbiniekus, kuri bija spiegi. Gan SAB, gan arī Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests apgalvo, ka tagad Krievija aktīvi izmanto "nelegāļus" - Krievijas izlūkus, kuri strādā zem piesega. Noprotams, ka šādu personu darbība ir pamanīta arī mūsu valstī, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Igaunijā tika veidots seriāls "Nodevējs". Tajā stāstīts par bijušo Igaunijas Aizsardzības ministrijas Drošības nodaļas vadītāju Hermani Simmu. Viņu 2008.gadā arestēja par gadiem ilgu NATO noslēpumu nodošanu Krievijai. Simma kontaktpersona bija Dienvidamerikas izcelsmes Spānijas pilsonis un kā piesegu izmantoja biznesa konsultāciju firmu, interesējoties par notiekošo arī Latvijā. Bet patiesībā bija Krievijas specdienesta darbinieks. Šādas personas sauc par "nelegāļiem", kam Satversmes aizsardzības birojs un arī Igaunijas izlūki šogad publicētajos pārskatos atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pievērš īpašu uzmanību.
"Ja mēs runājam par nelegāļiem, kuri darbojas bez redzamas saiknes ar savu pārstāvošo valsti - šajā gadījumā jūs minējāt Krieviju. Šīs personas tiek gatavotas ilgāku laiku un ar noteiktu leģendu, ar kaut kādu noteiktu loģisku iemeslu. Vai nu apmeklē kādas konkrētas valstis, par kurām ir interese iegūt informāciju, vai uzturas šajās valstīs. Tiek izmantoti gan tūristu piesegs. Pagājušogad Norvēģija paziņoja par to, kā aizturēti pāris krievu tūristi, kuri izmantojuši dronu, fiksējot kādu noteiktus infrastruktūras parametrus. Nīderlande pagājušā gada pirmajā pusē it kā Brazīlijas pilsonis mēģināja uzsākt darba attiecības Hāgā. Tika fiksēts, ka šī persona patiesībā ir krievs, Krievijas pilsonis. Šie ir gadījumi, kas parāda, kādā veidā šie nelegāļi mēģina, nebūdami saistīti ar izcelsmes valsti, iefiltrēties, lai uzsāktu kaut kādu savu darbību un piekļūtu, vai izveidotu piekļuvi sev interesējošai informācijai. Šis process ir laikietilpīgs," stāsta SAB priekšnieks Egils Zviedris.
Zviedris uzsver, ka attiecības ar Krieviju šobrīd ir pietiekami zemā līmenī un pietiekami vēsas, bet tās ir. Un šobrīd nav arī priekšnoteikumu, lai tās sarautu.
Atbildot uz jautajumu, kādēļ nav iespējams novērst tādu nelegāļu darbību, Zviedris atbild: "Mēs runājam par to, ka vēstniecības tomēr pilda noteiktas funkcijas, kaut kādu praktisku jautājumu risināšanu, gan savu valstspiederīgo interešu aizstāvībai, gan arī attiecīgi kāda jautājuma risināšanai. Mēs esam, pieņemot šos iepriekšējā gada lēmums, minimizējuši šīs iespējas. To, ka tās var novērst simtprocentīgi, nevar apgalvot neviens drošības dienesta vadītājs, tā kā jautājums ir par šo visu risku minimizēšanu."