Aprīļa beigās tiesa sāks skatīt krimināllietu, kurā apsūdzēti “Latvijas dzelzceļa” bijušie valdes locekļi par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, kas valstij nodarījis zaudējumus pusotra miljona eiro apmērā. Kā pēdējais no apsūdzētajiem valdi pameta Ēriks Šmuksts. Viņš pagājušā gada janvārī no amata atkāpās, lai apsūdzība nekaitētu “Latvijas dzelzceļa” reputācijai, tomēr uzņēmumu Šmuksts atstājis nav, ziņo LTV1 raidījums "de facto".
Uzreiz pēc amata atstāšanas viņš pieņemts darbā par tehniskās vadības direktora pienākumu izpildītāju.
Apsūdzība par 1,5 miljoniem eiro
“Latvijas dzelzceļā” gandrīz desmit gadus vadītāji ieņēma ne tikai valdes locekļu, bet arī prezidentu vai viceprezidentu amatus. Par amatiem Prezidentu padomē bija noslēgti darba līgumi, kas dod vairākas priekšrocības, piemēram, darbiniekus atlaist nav tik vienkārši kā atsaukt valdes locekļus. Darba līgumi arī nodrošināja, ka atlaišanas gadījumā var noslēgt apjomīgas kompensācijas par nestrādāšanu pie konkurentiem, kas vairākkārt arī notika.
Valsts kontrole 2020. gada revīzijā konstatēja, ka dubulto amatu dēļ uzņēmuma vadītāji varēja saņemt papildu samaksu par vieniem un tiem pašiem pienākumiem. Prokuratūra pēc satiksmes ministra Tāļa Linkaita (“Konservatīvie”) iesnieguma sāka kriminālprocesu. Izmeklēšanu veica KNAB.
Kriminālprocesā aprēķināts, ka no 2013. gada līdz Prezidentu padomes likvidēšanai 2019. gadā valstij nodarīti zaudējumi 1,5 miljonu eiro apmērā. Prokuratūra sīkāk lietu nekomentē, taču apstiprināja, ka summā iekļauta gan daļa ikmēneša algas, gan kompensācijas pēc darba tiesību izbeigšanas. Apsūdzības par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā prokuratūra cēlusi četrām personām - Uģim Magonim, Edvīnam Bērziņam, Aivaram Strakšam un Ērikam Šmukstam.
Apsūdzības dēļ iesniedz atlūgumu
Magonis uzņēmumu pameta 2015. gadā kukuļņemšanas apsūdzības dēļ. Bērziņš un Strakšas aizgāja 2019. gadā pēc konflikta ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, savukārt Šmukstu Linkaits nekritizēja. Viņš valdē palika līdz pagājušā gada janvāra vidum, kad “Latvijas dzelzceļš” paziņoja - ilggadējais valdes loceklis Šmuksts iesniedzis atlūgumu.
Tas sakrita ar laiku, kad prokuratūra paziņoja par kriminālvajāšanas uzsākšanu Prezidentu padomes lietā. Savukārt “Latvijas dzelzceļa” paziņojumā par Šmuksta aiziešanu iemesls minēts nebija. Padomes priekšsēdētājs Jānis Lange izteica pateicību par darbu un novēlēja veiksmi turpmākajās gaitās. Tagad gan “Latvijas dzelzceļš”, gan Lange apstiprina, ka Šmuksta aiziešanas iemesls bija apsūdzība.
“Šmuksta kungs iesniedza atlūgumu padomei ar lūgumu atstādināt viņu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas šī te uzsāktā kriminālprocesa dēļ, lai nenodarītu iespējamu reputācijas risku “Latvijas dzelzceļam,” teica, “Latvijas dzelzceļa” pārstāve Agnese Līcīte.
Savukārt uzņēmuma padomes priekšsēdētājs norādīja: “Mēs uzzinājām par to, ka Šmuksta kungam ir piešķirts statuss ierosinātā kriminālprocesā. Protams, padomes prāt, tas nebija savienojams ar valdes locekļa amatu. Tādēļ Šmuksta kungs arī pats vērsās ar iesniegumu padomē un padome akceptēja to, ka Šmuksta kungs atkāpjas no “Latvijas dzelzceļa” valdes locekļa amata. Mēs saskatījām to, ka nav iespējams apvienot darbu šādā statusā “Latvijas dzelzceļa” valdē.”
Pēc atkāpšanās Šmuksts iecelts direktora amatā
Tomēr Šmuksts uzņēmumu nepameta. Valde lēma viņu iecelt par tehniskās vadības direktora pienākumu izpildītāju. Tas ir amats, kas uzņēmuma struktūrā atrodas tieši zem Šmuksta iepriekš ieņemtā valdes locekļa amata, kas atbild par tehniskās ekspluatācijas jautājumiem. Vieta bija brīva, jo iepriekšējais tehniskais direktors Egils Feldmanis dažus mēnešus iepriekš tika pārcelts jaunizveidotā valdes padomnieka amatā.
Valdes priekšsēdētājs tobrīd bija Māris Kleinbergs. Viņš intervijai nepiekrita, taču telefona sarunā uzsvēra, ka Feldmaņa pārcelšana padomnieka amatā nekādā veidā neesot saistīta ar vietas atbrīvošanu Šmukstam. Padomnieks valdei bijis vajadzīgs “Rail Baltica” jautājumiem.
Lange tikmēr norāda, ka pats pēc Šmuksta atlūguma pieņemšanas nav zinājis, ka viņš uzņēmumā paliks strādāt direktora amatā. Valde par to informējusi kādu laiku vēlāk. Lange uzskata - būtiskākais, lai Šmuksts vairs nepārstāv uzņēmumu kā valsts amatpersona: “Valdes priekšsēdētājs arī vērsās padomē un informēja, ka šīs kompetences, kas ir Šmuksta kungam vairāk nekā 30 gadus strādājot “Latvijas dzelzceļā”, un ņemot vērā arī viņa kontaktus ar kaimiņvalstu dzelzceļa [uzņēmumiem], lai nodrošinātu sekmīgus šos kravu pārvadājumus, ka šīs kompetences būtu jāsaglabā “Latvijas dzelzceļa” iekšienē. Mēs, protams, aicinājām “Latvijas dzelzceļa” valdi meklēt aizstājēju, lai varētu šīs kompetences atrast kaut kur citu, bet, cik mēs esam runājuši ar valdi, tas nav tik viegli izdarāms.”
Aizstājēju valdē vairs nemeklē
Padome izsludināja konkursu uz Šmuksta atstāto valdes locekļa amatu tehniskās ekspluatācijas jautājumos, taču piemērotu kandidātu nav bijis. Tagad amats ir likvidēts. “Latvijas dzelzceļā” uzsver, ka Šmukstam nav piemēroti drošības līdzekļi, kas liegtu viņam ieņemt direktora amatu. Vienlaikus uzņēmums norāda, ka Šmuksts ir tikai pienākumu izpildītājs, un, iespējams, uz amatu varētu sludināt konkursu: “Pašlaik tiek pārskatītas arī tehnoloģisko procesu vadības funkcijas, un līdz ar to tādā pārskatāmā nākotnē varētu tikt izsludināts konkurss arī uz šīs jomas vadītāja amatu.”
Savukārt uz jautājumu, vai Šmuksts paliks amatā arī notiesāšanas gadījumā, skaidras atbildes vēl nav: “Šādā gadījumā tiks izvērtēts un noteikti pieņemts uzņēmuma labākajām interesēm atbilstošs lēmums,” teica Līcīte.
Pats Šmuksts intervijai nebija pieejams, jo atradās komandējumā.
Krimināllietu no Rīgas pārsūta uz tiesu Liepājā
Šmukstu un pārējos krimināllietā apsūdzētos tiesāt sāks aprīļa beigās Kurzemes rajona tiesā Liepājā. Lietas tiesnesis ir Renārs Jūrmalis. Prokuratūra lietu bija nodevusi Rīgas pilsētas tiesai, taču tā ierosināja to nosūtīt Liepājas tiesai, kas ir mazāk noslogota. Kriminālprocesa likums pieļauj, ka tiesa var nodot lietu citai tiesai, ja tādā veidā var panākt tās ātrāku izskatīšanu. Rīgas pilsētas tiesa norādīja, ka tiesnese Anita Dzērve, kurai pirmajai lieta tika iedalīta, šobrīd jau skata 43 lietas, savukārt Kurzemes rajona tiesas tiesneša Renāra Jūrmaļa tiesvedībā ir 14 krimināllietas.
“Latvijas dzelzceļa” krimināllietas nodošanu Kurzemes rajona tiesai Liepājā akceptēja Rīgas apgabaltiesa. Iebildumu nav arī lietas prokuroram. Rīgas pilsētas tiesa nodrošinās, ka lietas dalībnieki sēdēm varēs pieslēgties attālināti.