Ārlietu ministrija šonedēļ brīdināja, ka cilvēkiem no Latvijas ceļot uz Baltkrieviju nebūtu ieteicams, informē TV3 raidījums "Nekā personīga".
. Pastāv riski, ka Baltkrievijas un arī Krievijas specdienesti varētu sarīkot dažāda veida provokācijas, lai būtu iemesls šos cilvēkus aizturēt un ar šantāžas metodēm savervēt spiegošanai Latvijā.
"Baltkrievija ir faktiski kļuvusi par Krievijas sastāvdaļu. Drošības dienesti tur strādā principā kopā.Baltkrievijas KGB ir faktiski viena no Krievijas FSB manā skatījumā nodaļām. Tas arī viss, kas notiek, ko izmanto arī Krievija, un tas ir jāsaprot tiem Latvijas cilvēkiem, kas dodas uz Krievijas pusi - viņi izmanto iespēju, inscenē, teiksim, satiksmes negadījumu vai kādu pārkāpumu. Tā rezultātā aizturēt cilvēku, sākt viņu pratināt. Nereti, protams, šie cilvēki, kas dodas, lai iepirktu lētākus produktus, iepērk lielāku daudzumu alkohola vai cigarešu. Par ko pienākas arī sods, ne tikai šķērsojot Latvijas robežu, bet arī izbraucot no Baltkrievijas. Viņi tiek aizturēti. Viņiem tiek piedāvāts sadarboties vai nodod kādu informāciju. Un šādā veidā viņi negribēdami, bet baidoties, kļūst par Baltkrievijas, Krievijas spiegiem šeit pie mums. Tā kā šis ir ļoti bīstami, drošības iestādes to apzinās. Mēs to esam pārrunājuši. Sīkākas detaļas es diemžēl nevaru atklāt, bet šī ir tā lieta, kas apdraud mūsu drošību, " saka Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas sekretārs Ainars Latkvoskis.
Toties Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka: "Viens gadījums kā tiek minēts visos tajos apsūdzības rakstos, ko arī mūsu konsulārās amatpersonas, sniedzot palīdzību, var pārbaudīt, arī tiekoties ar pašiem cilvēkiem, ir, piemēram, gluži vienkārši publiski kaut kur pasakot pāris kritiskus vārdus par attiecīgās valsts vadību, cilvēki, kas bijuši klāt vai kaut ko dzirdējuši un attiecīgi noziņo. Un cilvēks uzreiz tiek apsūdzēts pēc attiecīgiem pantiem par necieņas izrādīšanu prezidentam, valsts varai un tā tālāk. Vēl viens gadījums, ko gan mēs uzskatām par pilnīgi safabricētu - mēģinājums stāties kontaktos ar Baltkrievijas bruņoto spēku personālsastāvu un spiegot. Nav tā, bet acīmredzot ir bijuši kaut kādi apstākļi, kur cilvēki ir varbūt tikušies, un tas tiek izmantots, lai uzpūstu, ka redz kur esam aizturējuši 21. gadsimta lielāko Latvijas spiegu."
Pagājušajā gadā Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis izteicās, ka Latvijas robežsargiem nav aizliegts izceļot uz trešajām valstīm, tajā skaitā arī uz Baltkrieviju, taču par katru šādu izceļošanas gadījumu amatpersonām un darbiniekiem ir jāziņo, ko viņi arī darot. Robežsardze gan aicinot robežsargus neizmantot Lukašenko ieviestā bezvīzu režīma iespējas, jo ir pietiekoši augsts risks, ka viņi var tikt apdraudēti no Baltkrievijas varas iestāžu puses.
Tomēr kā mums šonedēļ apstiprināja robežsardzē, 4 robežsardzes darbinieki pretēji brīdinājumiem pagājušajā un arī šajā gadā tomēr apmeklējuši Baltkrieviju. Uz lūgumu precizēt laiku, kad ceļojumi notikuši un cik ilgi robežsardzes cilvēki atradušies Latvijai nedraudzīgā režīma teritorijā, Valsts robežsardzes pārstāvji atbildēja, ka "neesot pamata tik detalizētai personu datu apstrādei".
"Attiecībā uz izceļošanu uz Baltkrieviju runa ir par atsevišķiem, retiem gadījumiem, proti, 2022., 2023. gadā 1 Valsts robežsardzes amatpersona un 3 darbinieki ir izceļojuši un uzturējušies Baltkrievijā, visi Baltkrieviju apmeklēja ārstniecības nolūkā," atbildējusi Valsts robežsardze.
"Jā, nu par šiem riskiem un apdraudējumiem esam runājuši arī pagājušajā gadā - gan mēs, gan ārlietu ministrija aicināja izvērtēt šo nepieciešamību doties šāda veida braucienos. Tas ir risks un apdraudējums. Ņemot vērā to, ko iepriekš minēju par šīm Krievijas ierobežotajām iespējām iegūt sev nepieciešamo informāciju. Šāda veida braucieni gan uz Krieviju, gan uz Baltkrieviju, protams, rada riskus, īpaši, ja mēs runājam par valsts amatpersonām. Riskus nonāk kontaktā ar Krievijas drošības dienestiem un tikt savervētiem vai izmantotiem kaut kādu savu interešu realizācijai. Tad kārtējo reizi, izmantot iespēju un izdevību, es aicinu Latvijas valstspiederīgos rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties uz konkrēti šīm divām valstīm šobrīd. Un, ja notiek nenovēršamais, un ir šāda veida kontakts, atgriežoties valstī informēt Satversmes aizsardzības biroja par to, " uzskata SAB priekšnieks.