Putins piešķīris Puškina ordeni diviem Latvijas prokrieviskajiem aktīvistiem
30.decembrī diktators Vladimirs Putins izdeva šo rīkojumu. Tajā ir saraksts ar personām, kuriem piešķirami dažādu pakāpju un raudzes ordeņi, informē TV3 raidījums "Nekā personīga".
Starp viņiem ir arī divi cilvēki no Latvijas - Viktors Guščins, kurš regulāri Maskavas namā palīdzējis vervēt Latvijas jauniešus, kuri gribētu mācīties Krievijas augstskolās. Guščins ticis uzskatīts par vienu no galvenajiem krievvalodīgo kopienas līderiem, kurš sadarbojās ar Krievijas vēstniecību. Otra persona - Tatjanas Ždanokas Latvijas krievu savienības pārstāve Tatjana Favorska.
"Ja mēs runājam par šīm divām konkrētajām personām, tad viņi jau labu laiku zināmi kā krievu maigās varas realizētāji Latvijā. Tad mēs šo kultūras apbalvojumu - Puškina medaļu varētu uztvert kā viņu pūļu izvērtējumu. Bet, ja mēs paskatāmies, cik veiksmīgs vai ietekmīgs viņu pienesums, tad diezgan kritiski jāizsakās par šī apbalvojuma piemērotību. Bet šādā veidā tas varētu būt kā uzmundrinājumus, kā atbalss konkrētajām personām. Bet visas šīs personas, kas šajā situācijā sniedz atbalstu Krievijas realizētājai propagandai, naratīviem un attiecīgi atbalsts arī karam pret Ukrainu ir jāvērtē skalā no "noderīgais idiots" līdz "persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess". Un šīs personas noteikti nav skalas sadaļā, kas atrodas tuvāk "noderīgais idiots"," komentē SAB priekšnieks Egils Zviedris.
2000 gadu sākumā šādu personu uzturēšanai Latvijā izmantota skaidrā nauda un dažādi citi nelegāli maksājumi, ko SAB esot pamanījis. Bet šobrīd sankciju dēļ Krievijai radušās problēmas finansēt savu ietekmes aģentu un prokrievisko aktīvistu darbību ārvalstīs. Tāpēc tiekot radoši meklēti jauni risinājumi, izmantojot arī kriptovalūtas.
Jo sliktāk Krievijai veiksies karš Ukrainā, jo lielāka bīstamība, ka pieaugs dažādu izmisuma soļu riski, lai situāciju mainītu sev par labu. Tomēr SAB uzskata, ka kodolieročus Krievija varētu izmantot, ja Putins sajutīs, ka ir apdraudēta viņa režīma pastāvēšana. Pagaidām neesot manīts, ka Kremļa atbalstītās privātās armijas būtu vervējušas arī Latvijas iedzīvotājus. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad cilvēki paši meklējuši kontaktus un izeju uz šiem militārajiem formējumiem.
"Ja mēs runājam par Latvijas valstspiederīgajiem, tad formāli saskaņā ar Krievijas likumdošanu nekādā veidā viņi nevar dienēt Krievijas bruņotajos spēkos. Tātad atliek tikai šāda veida privāti militāri formējumi. Tas ir pieņēmums, vai visticamāk tā ir. Visticamāk, tā arī ir, ņemot vērā to birokrātisko sistēmu, kas valda Krievijas armijā. Bet es nevaru izslēgt arī to, ka ir izņēmumi. Šie cilvēki paši meklēja kontaktus, kā tur nokļūt, vai ir bijusi kāda darbība no "Vagner" vai citām grupām, meklēt slēpti vai atklāti šos cilvēkus, arī Latvijas teritorijā? Līdz šim mēs nevaram apgalvot, ka šādi fakti ir. Vai arī kalpo kāds draugu ieteikums, kas varētu stimulēt šo personu? Mēs esam fiksējuši, protams, šādu brīvprātīgo vēlmi atrast šāda veida izeju, kur, kādā veidā realizēt šo savu uzstādījumu, vēlmi, sapni. Katrā ziņā savas kompetences ietvaros šo informāciju mēs nododam tālāk drošības iestādēm, kurām ir šīs izziņas tiesības, lai realizētu noteiktus pasākumus pret šīm personām," komentē SAB priekšnieks Egils Zviedris.
