"Delna" secinājusi, ka Latvijā ir samērā zems trauksmes cēlēju ziņojumu skaits

Latvijā ir samērā zems trauksmes cēlēju ziņojumu skaits, tomēr vienlaikus attiecībā uz trauksmes celšanu starp iestādēm pastāv efektīva sadarbība, secinājusi sabiedrība par atklātību "Delna".

Organizācija jau pagājušā gada nogalē veica intervijas ar atsevišķām institūcijām, kurām uzdoti astoņi jautājumi, piemēram, cik cilvēku strādā ar trauksmes celšanas iesniegumiem un vai ir izstrādāta iekšējā kārtība iesniegumu saņemšanai.

"Delna" pēc intervijām secinājusi, ka ir ierobežots cilvēku loks, kas strādā ar trauksmes cēlēju ziņojumiem. "Valsts iestādes ļoti strikti pieiet tam, cik un kādas personas strādā ar šiem trauksmes cēlēju ziņojumiem. Tā mūsu ieskatā ir labā prakse, kad iestādes ļoti pievērš uzmanību tam, lai maksimāli maz cilvēku strādātu ar šiem dokumentiem un iespējami maz cilvēkiem būtu pieejama šai informācijai, kas varētu identificēt trauksmes cēlēju," piektdien "Delnas" rīkotajā vebinārā par Trauksmes celšanas likumu uzsvēra "Delnas" juridiskā konsultante Krista Asmusa.

Tāpat ir samērā zems trauksmes cēlēju ziņojumu skaits pret visu saņemto iesniegumu skaitu. Tā "Delnas" skatījumā ir problēma, un pagājušajā gadā situācija nav daudz mainījusies, kas nozīmē, ka ir jāveicina izpratne par trauksmes celšanu.

Intervijās arī secināts, ka attiecībā uz trauksmes celšanu starp iestādēm pastāv efektīva sadarbība. Tā ir diezgan augstā līmenī, un iestādes apmainās ar informāciju.

Vienlaikus intervijās secināts, ka iestādēs darbiniekiem ir nepieciešamas regulāras apmācības. "Piemēram, reizi gadā uz stundu satikties un izrunāties par problēmām interpretāciju vai jaunumiem," uzsvēra "Delnas" pārstāve.

Trauksmes celšanas likums paredz, ka trauksmi var celt arī sniedzot informāciju publiski, tai skaitā medijiem, ja trauksmes cēlējam nav informācijas par iesnieguma virzību, pārkāpums ilgstoši netiek novērsts, personai ir pamats uzskatīt, ka pārkāpums var būt nenovēršams vai var tikt slēpts.