"Latvijas loto" pagājušajā gada peļņa pieaugusi par vairāk nekā 12 miljoniem

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Izložu rīkotājs VAS "Latvijas loto" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 78,999 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 4,2% - līdz 12,228 miljoniem eiro, liecina "Latvijas loto" publiskotā informācija.

"Latvijas loto" EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas 2022.gadā bija 20,299 miljoni eiro.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Latvijas loto" nodrošināja izvirzīto finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu un darba uzdevumu izpildi atbilstoši "Latvijas loto" vidēja termiņa darbības stratēģijai.

"Latvijas loto" vadības ziņojumā norādīts, ka 2022.gadā kompānija nodrošināja sešu valsts mēroga skaitļu izložu, divu skaitļu izložu papildspēļu, 32 valsts mēroga momentloteriju un 35 interaktīvo izložu organizēšanu.

Tāpat pērn "Latvijas loto" turpināja organizēt trīs valsts mēroga izlozes, kurām ir valsts noteikti sabiedriskā labuma mērķi - momentloterijas "Simtgades loterija" un "Sporta loterija", kā arī interaktīvo izlozi "Sporto visi". Tostarp "Simtgades loterijas" ietvaros atbalstīti 323 Latvijas vidēji izglītības iestāžu absolventi.

Tikmēr "Sporta loterijā" un "Sporto visi" pērn sporta atbalstam novirzīts finansējums 375 000 eiro apmērā. No šīs summas 260 000 eiro bija finansējums skolām sporta dzīves uzlabošanai, bet 115 000 eiro - nometnes organizēšanai jauno sporta talantu atlasei un izaugsmei.

Momentloteriju produktu portfeļa pilnveidošanas ietvaros pērn sākta četru jaunu momentloteriju pārdošana, kā arī ieviestas sešas jaunas valsts mēroga interaktīvās izlozes.

2021.gadā "Latvijas loto" strādāja ar 65,277 miljonu eiro apgrozījumu un 12,692 miljonu eiro peļņu.

"Latvijas loto" reģistrēta 1992.gada jūlijā, un tās pamatkapitāls ir 1,4 miljoni eiro. "Latvijas loto" pilnībā pieder valstij, un tai vienīgajai ir tiesības rīkot valsts mēroga izlozes un loterijas.

Latvijā

Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties uz dažādu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu pēdējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 37% iedzīvotāju šogad svētku dāvanām un svinībām plāno tērēt tikpat cik pērn, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.

Svarīgākais