VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) projektus realizē par budžeta naudu, tāpēc jebkuram sadārdzinājumam vai termiņa pagarinājumam ir jābūt objektīvi pierādāmam, intervijā aģentūrai LETA sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Viņš uzsvēra - ja tas objektīvi nav pierādāms, tad VNĪ elastību attiecībā uz sadārdzinājumu vai termiņiem būvnieki nevar gaidīt.
Vienlaikus Griškevičs atzīmēja, ka no 16 būvniekiem, kas realizē 44 VNĪ projektus, problēmas ir tikai ar vienu - pilnsabiedrību "SBSC", kuru veido uzņēmumi "Skonto būve" un "Skonto Construction", divos objektos - Valmieras drāmas teātrī un Jaunajā Rīgas teātrī (JRT). VNĪ šobrīd realizē projektus vairāk nekā 330 miljonu eiro apmērā.
"Būvniecības nozarē šobrīd ir garš problēmu saraksts, to iesāka jau Covid-19 pandēmijas laika sekas ar materiālu piegādes ķēžu problēmām, tālāk sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Problēmas nav unikālas tikai mums, jo ar tām saskaras arī citi publiskie un privātie pasūtītāji. Pasūtītājam šādā gadījumā ir aktīvi jāstrādā, lai rastu risinājumus konkrētā projektā," teica Griškevičs.
Viņš skaidroja, ka Valmieras drāmas teātra gadījumā nevienošanās un līguma laušana ar būvnieku bija labs risinājums. Paredzētie darbi bija jāpabeidz 50% apmērā, bet būvnieks pēc fakta objektā bija izpildījis mazāk nekā 20%. Būvnieka darbības tempi apdraudēja kopējo projekta realizāciju un draudēja ar vēl lielāku sadārdzinājumu. Tāpat būvnieks VNĪ pieprasīja sadārdzinājumu 50% apmērā, kam nebija pamatojuma.
"Mēs kā publiskais pasūtītājs strādājam ar budžeta naudu, ar nodokļu maksātāju naudu un mums ir saistošas Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās vadlīnijas, kādā veidā mēs šo sadārdzinājumu skatāmies, kā tam ir jābūt pierādītam. Būvnieks to zināja, kādas ir prasības, taču vēlme pēc 50% sadārdzinājuma bija, bet pierādījumi nē. Kompromisu ar būvnieku nebija iespējams panākt, tādējādi projekta termiņš un nepamatotais sadārdzinājums bija iemesls tam, ka pieņēmām lēmumu par līguma izbeigšanu," skaidroja Griškevičs.
VNĪ vadītājs uzsvēra, ka šajā situācijā VNĪ rīkojās ļoti operatīvi un mēneša laikā sarunu procedūras rezultātā noslēdza jaunu līgumu ar vietējo, reģionālo būvnieku SIA "Aimasa", kas jau ir atsācis būvdarbus objektā. Šobrīd tiek veikti steidzamie darbi - pamatu stiprināšana, nesošās konstrukcijas. Prognozēts, ka "Aimasa" strādās līdz aprīļa beigām maija sākumam līdz pabeigs uzticētos darbus.
Pašlaik VNĪ veic iepirkumu atlikušajiem darbiem, lai Valmieras drāmas teātra ēku pabeigtu. Piedalīties iepirkumā interesi ir izrādījuši gana daudz uzņēmumu, tādēļ VNĪ skatās cerīgi, ka atradīs būvnieku, kas ne tikai gribēs uzvarēt iepirkumu, bet patiesi grib teātri arī uzbūvēt pietiekami ātri, sacīja Griškevičs. Pēc līguma noslēgšanas būvdarbiem termiņš būs 14 mēneši, līdz ar to teātri plānots nodot lietošanā līdz 2024.gada jūnijam.
Jautāts, vai jaunais līgums vairs nebūs par veco cenu, ņemot vērā būvniecības situāciju atkārtotajā iepirkumā, Griškevičs sacīja, ka esošajā situācijā ir ārkārtīgi grūti kaut ko prognozēt.
"Ja skatāmies uz būvmateriālu cenām atsevišķās kategorijās, tad cenas ir stabilizējušās un pat kritušās, piemēram, metālam, polimēram, alumīnijam, koksnei. Ir gan citas izmaksu kategorijas, kā darbaspēks, kur cenas pieaug un, visticamāk, pieaugs arī nākotnē. Kā noslēgsies iepirkums, par to šobrīd ir pāragri runāt," teica Griškevičs.
Jautāts, vai tad, ja atkārtotajā iepirkumā vēlreiz piesakās "SBSC", piedāvājot zemāko cenu, vai VNĪ slēgs ar viņiem līgumu un neņems vērā iepriekšējo sadarbību, Griškevičs skaidroja, ka iepirkumā ir iekļauti izslēgšanas nosacījumi, kā rezultātā "SBSC" nevarēs kvalificēties jaunajam līgumam.
Vienlaikus VNĪ vadītājs pauda viedokli, ka stingrāk būtu jāvērtē pretendentu, kas piedalās būvdarbu iepirkumos, iepriekšējā darbība un reputācija. Piemēram, tas, cik savlaicīgi ir veikti norēķini ar apakšuzņēmējiem, cik godprātīgi ir pildītas uzņemtās līgumsaistības.
"Mūsu lielais mērķis ir veicināt atklātāku un godīgāku konkurenci nozarē, lai būvniecības darbu iepirkumi publiskajā sektorā noslēgtos ar labāko iespējamo rezultātu. Mēs iepriekšējā periodā esam aktīvi strādājuši kopā ar nozares partneriem un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), un IUB pagājušajā gadā ieviesa vairākas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, tostarp kritērijos paredzot, ka pasūtītājs var izslēgt pretendentu par profesionālās kvalifikācijas pārkāpumiem," sacīja Griškevičs.
Tostarp viņš skaidroja, ja būvniekam iepriekš ir fiksēti darba drošības pārkāpumi vai līguma neizpildes pārkāpumi, vai būvnieks ir iesaistīts kartelī, ko fiksējusi uzraugošā iestāde, tie var tikt vērtēti kā izslēdzošie faktori iepirkumu komisijai, lai būvnieku izslēgtu no procedūras. Tādējādi likumā ir iestrādātas izmaiņas, kas pasūtītājam ļauj daudz plašāk un konkrētāk vērtēt ne tik godprātīgus būvniekus un izslēgt no iepirkuma procedūras.
Savukārt par JRT pabeigšanas termiņu VNĪ cer tuvākajā laikā vienoties ar būvnieku pilnsabiedrību "SBSC". Pēdējais plānotais teātra nodošanas termiņš bija paredzēts šogad 11.martā. Griškevičs atzina, ka tas acīmredzami tā nebūs, jo būvnieks no darbu izpildes grafika atpaliek. Nevienā brīdī gan objektā darbi nav apstājušies, un būvnieks ir mobilizējis resursus. Šobrīd pabeigti darbi 74,5% apmērā, līdz ar to vairums darbu ir pabeigti un faktiski ir atlikuši vien iekšdarbi.