Vēža ārstēšanas jomā Latvijā ir nepieciešams izveidot vienotas datu sistēmas, ceturtdien starptautiskajam projektam "Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā" veltītajā preses konferencē atzina veselības joma eksperti.
Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka norādīja, ka Latvijā viens no būtiskākajiem jautājumiem ir onkoloģisko slimību datu platforma un veselība aprūpes struktūras pilnveidošana. Tāpat Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) sākts darbs pie vēža centra akreditācijas procesa, kā arī plānots izveidot visaptverošu valsts vēža skrīningu un sistemātisku kvalitātes kontroli.
Viņa arī atgādināja, ka pērn apstiprināts plāns onkoloģijā 2022.-2024.gadam, savukārt šorīt Saeimas apstiprinātajā valsts budžetā 30 miljoni eiro šogad paredzēti onkoloģijai.
Projektā iesaistīta Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūra. Šīs institūcijas vecākais zinātnieks Andre Karvalju norādīja, ka apritējis jau gads kopš projekta sākšanas Latvijā, mēģinot aptvert trīs galvenās vēža kontroles funkcijas - vēža reģistrs, skrīnings un visaptverošs vēža centrs.
Patlaban ir saredzēta vieta uzlabojumiem, proti, pārvaldība attiecībā uz pašu projektu un projekta koordinēšanu, kā arī informācijas sistēmas izveidošana.
"Diemžēl ir jāsaka, ka dati ir fragmentēti un mums trūkst vienotas datu bāzes, kur dati par vienu pacientu būtu visā veselības sistēmā atrodami un pieejami. Labi būtu, ja šie dati būtu vienoti vienā datu bāzē un notiktu datu apmaiņa starp datu bāzēm. Lai mēs veselības speciālistiem nodrošinātu datu apmaiņu, mums ir svarīgi ievērot datu aizsardzības principus," uzsvēra eksperts.
Tāpat jārunā par finansējuma pieejamību, lai varētu īstenot rekomendācijas, kuras projekta laikā izstrādātas. "Tam nepieciešams budžets, lai finansētu šo ķēdi, sākot ar pacientu reģistrāciju, uzaicināšanu uz skrīningu un ārstniecības nodrošināšanu," uzsvēra Karvalju.
Projekta līdzpriekšsēdētājs Latvijā, Latvijas Universitātes (LU) Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (KPMI) direktors profesors Mārcis Leja norādīja, ka visas projekta aktivitātes ir svarīgas, tomēr viņš gribētu akcentēt divas jomas, proti, vēža skrīningu un ar to saistīto datu platformu.
Latvijā organizēts vēža skrīnings formāli pastāv no 2009.gada, taču līdz šim Latvija ar saviem rezultātiem nesasniedz prasības, kas Eiropā noteiktas kā pats minimums. Vēža ārstēšanā ir nepieciešama arī atbilstoša vadība, atbildība, izglītība, iedzīvotāju iesaiste un informācijas regulāra sniegšana.
"Skrīninga sakārtošana ir mērķtiecīgs process, bet mēs nevaram izraut no konteksta atsevišķus soļus. Skrīninga sakārtošana nav iespējama bez vienotas datu sistēmas, kas ietver tos kritērijus, kas noteikti Eiropas un starptautiskās vadlīnijās, tātad ir vajadzīgs pilnveidot datu platformas," uzsvēra Leja.
Jau ziņots, ka projekta īstenošanā līdztekus VM iesaistīti LU KPMI, RAKUS, Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra (IARC/WHO), Eiropas Vēža institūtu organizācija (OECI) un ERASMUS Universitātes Medicīnas centrs (EMC), projekta finansētājs - Eiropas Savienība jeb Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts (DG REFORM).