Iedzīvotājiem vislabāk patīk Vērmanes dārzs un Uzvaras parks

© Dmitrijs Suļžics/f64

Aptaujā par Rīgas populārākajiem parkiem pagājušajā gadā iedzīvotāji Daugavas labajā krastā atzinuši Vērmanes dārzu, bet Pārdaugavā - Uzvaras parku, aģentūru LETA informēja SIA "Rīgas meži" stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Ieva Bērziņa.

Kopumā iedzīvotāji pauduši apmierinātību ar SIA "Rīgas meži" daļas "Dārzi un parki" uzturēto un aprūpēto galvaspilsētas apstādījumu daudzveidību un estētiku, liecina "Rīgas mežu" vajadzībām veiktās pētījumu centra "SKDS" aptaujas rezultāti. Tos uzņēmums izmanto, lai pilnveidotu savu darbu, apsaimniekojot Rīgas apstādījumus, piebilst Bērziņa.

"Prieks, ka mūsu darbs ir labi novērtēts. Vienlaikus esam saņēmuši arī priekšlikumus, kurus ikdienas darbā ņemsim vērā. Taču parkos esošās lietas ir ne tikai mūsu atbildībā, tādēļ sadarbojamies ar Rīgas domi un citām pašvaldības struktūrvienībām, piemēram, saistībā ar apgaismojumu parkos vai labierīcībām," norāda "Rīgas mežu" daļas "Dārzi un parki" vadītājs Aigars Pencis.

Populārākais parks 2022.gadā Daugavas labajā krastā bija Vērmanes dārzs, kuru apmeklējuši 75% respondentu, tam seko Esplanāde ar 61% apmeklējumu un kanālmalas apstādījumi, Bastejkalns ar 51%.

Raksturojot Vērmanes dārzu, iedzīvotāji norādījuši, ka tajā viņiem visvairāk patīk faunas daudzveidība, daudzi soliņi, omulīgi celiņi un estrāde, un "šis dārzs ir kā miera osta pilsētas kņadas vidū". Vērmanes dārzu kopj "Dārzu un parku" Rīdzenes iecirkņa darbinieki.

Savukārt Daugavas kreisajā krastā pērn apmeklētākais bija Uzvaras parks, kurā viesojušies 40% respondentu. Aptaujā par Uzvaras parku teikts, ka tajā ir skaistākā Rīgas puķu dobe un ziedošie sakuras koki, pļavas. Par Uzvaras parku rūpējas Pārdaugavas iecirkņa speciālisti.

Tāpat Pārdaugavā populāri pērn bija arī Arkādijas parks ar 35% respondentu apmeklējumu un Māras dīķa apstādījumi, kurus apmeklējuši 28% respondentu.

68% aptaujas respondentu ir apmierināti ar koku un krūmu daudzveidību apstādījumos, kā arī ar koptu zālienu, savukārt 61% atzinīgi novērtējuši koku un krūmu daudzumu. Vairāk nekā puse ir apmierināti arī ar ziedošiem kokiem, krūmiem un puķu dobju daudzveidību.

No infrastruktūras un sakārtotības viedokļa gandrīz 63% respondentu ir apmierināti ar Rīgas apstādījumu sakoptību, 49% atzinīgi novērtējuši teritoriju tīrību, 47% - apgaismojumu, 45% - soliņu daudzumu.

Teju 2/3 respondentu "Dārzu un parku" aprūpētās zaļās zonas apmeklē, lai pastaigātos svaigā gaisā, atpūstos, vērotu apkārtni vai satiktos ar draugiem.

Aptaujā bija iekļauts jautājumu bloks par tādiem "Rīgas mežiem" būtiskiem aspektiem, kas saistīti ar teritoriju ilgtspējīgu apsaimniekošanu, dabiskajām sugām un dzīvotņu daudzveidību. 66% respondentu Rīgas apstādījumos patiktu Latvijai raksturīgi savvaļas augi, piemēram, baltie vizbuļi (Anemonoides nemorosa), cīrulīši (Corydalis), savukārt 46% priecātos par nektāraugiem, dobumainiem kokiem un reti pļautām ziedošām pļavām.

Kā norāda Bērziņa, šīs atbildes liecina, ka uzņēmuma pieeja galvaspilsētas zaļās rotas apsaimniekošanai un attīstībai saskan ar iedzīvotāju vēlmēm. Proti, plānojot parku un dārzu attīstību, aizvien lielāku īpatsvaru apstādījumos ieņem dabiskākas teritorijas, tajā skaitā pļavas, kā arī ilggadīgie augi. Tāpat tiek strādāts pie citu ilgtspējīgu risinājumu ieviešanas, piemēram, pērn rudenī "Rīgas meži" sadarbībā ar "Rīgas ūdeni" izveidoja pirmo lapu kompostēšanas laukumu, kurā tiek novietotas apstādījumos savāktās lapas un cita bioloģiski noārdāmā masa, tādējādi ietaupot līdzekļus par šo atkritumu nodošanu un vienlaikus nodrošinot materiālu apstādījumu augsnes bagātināšanai.

Kā svarīgos aspektus ziemas sezonā parkos respondenti minējuši, lai tie būtu izgaismoti (79%), lai celiņi ir kaisīti ar smiltīm un šķembām, nevis sāli (68%). Tāpat ziemā svarīga labierīcību pieejamība (58%), atbilstoši Rīgas domes noteiktajam notīrīta celiņu virsma 1,5 metru platumā (58%) un svētku rotājumi (54%). Tiesa, ne visas šīs jomas ir "Rīgas mežu" atbildībā, piemēram, apgaismojums un labierīcības.

Pērn vasarā uzņēmums pirmo reizi plašāk aicināja sabiedrību doties aplūkot "Dārzi un parki" speciālistu projektētās un koptās vasaras puķu dobes. Aptaujas rezultāti liecina, ka to darīja 26% respondentu. Arī šovasar uzņēmums plāno vasaras skaistāko puķu dobju parādi.

Aptaujā tika iekļauts jautājumu bloks par apmierinātību ar satiksmes organizāciju un drošību parkos. Vairāk nekā puse jeb 52% respondentu ir apmierināti ar šīm lietām, bet 39% vēlas uzlabojumus. Biežāk norādītie aspekti, ar kuriem respondenti ir apmierināti - parki, kuros ir nodalīta satiksme/kustība un satiksmes dalībnieki, kas viens otram netraucē; zīmes un norādes, nav automašīnu satiksme.

Savukārt biežākie aspekti, ar kuriem respondenti nav apmierināti - velosipēdisti, skūteru braucēji un citi braucēji parkos, satiksme nav nodalīta, parkā nebūtu jābūt satiksmei. Tādēļ jau 2021.gadā "Rīgas meži" sāka sadarbību ar mikromobilitātes jomā strādājošajiem uzņēmējiem, piemēram, ieviešot nomas elektroskrejriteņu ātruma samazinājumu parkos. Arī satiksmes un drošības jomās notiek sadarbība ar partneriem, tajā skaitā pašvaldības organizācijām.

Kopumā respondenti samērā atzinīgi novērtējuši galvaspilsētas apstādījumus. Vienlaikus norādīti arī vēlamie uzlabojumi. Piemēram, minētas lietas, kas saistītas ar labierīcību pieejamības palielināšanu, celiņu uzlabošanu, soliņu skaita palielināšanu, vairāk krūmu, koku, ziedu apstādījumos, atkritumiem un to urnām, tajā skaitā, ka putni tos iznēsā. Tādēļ notiek darbs arī šajos virzienos, piemēram, plānots turpināt ieviest uzlabotas atkritumu urnas, kā arī uzņēmums sadarbojas ar citām pašvaldības struktūrvienībām.

SIA "Rīgas meži" ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas apsaimnieko 62 000 hektāru meža, 399 hektārus Rīgas parku un apstādījumus, kā arī atbild par kultūras un atpūtas parku Mežaparks.

Uzņēmums 2021.gadā strādāja ar 17,567 miljonu eiro apgrozījumu un 9,031 miljona eiro peļņu, ieskaitot vērtību, kas veidojusies no bioloģisko aktīvu pārvērtēšanas. Savukārt peļņa 2021.gadā atbilstoši starptautiskajiem standartiem, bet neieskaitot bioloģisko aktīvu pārvērtēšanu, bija 1,1 miljons eiro.