Pašlaik valsts nespēj pienācīgā apjomā nodrošināt līdzekļus veselībai, tāpēc ar nodokļu reformu jeb nodokļu pamatnostādņu pārskatīšanu jānonāk pie atbilstoša finansēšanas modeļa veselības aprūpei, Saeimas debatēs par šorīt pieņemto valsts 2023.gada valsts budžetu sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Līdzīgu viedokli pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Abas amatpersonas akcentēja, ka valdības uzdevums ir budžetā sabalansēt dažādu jomu intereses.
Ašeradens pateicās par debatēm un skaidroja, ka šodien noraidītie opozīcijas priekšlikumi pēc būtības ir vērā ņemami.
Veselības ministre Līga Meņģelsone akcentēja, ka veselības aprūpei nav kādas vienas partijas, koalīcijas vai opozīcijas piederības, tāpēc ar visu deputātu palīdzību jāvirza uz priekšu ideja par papildu finansējuma piešķiršanu. Ministre pauž, ka šogad veselības budžets ir izveidots ar mīnus 500 miljoniem eiro, jo nav vairs Covid-19 laika finansējuma.
Reizē pašlaik ir papildus paredzēti 97 miljoni eiro - iepriekš piešķirtie 86 miljoni un nesen paredzētie 11 miljoni eiro, kas nepieciešami medicīnas iestāžu energo sadārdzinājuma kompensēšanai, atzīmēja Meņģelsone. Ministre pauda, ka veselības nozare ir nogurusi, bet mediķiem joprojām ir palicis aicinājums strādāt savā nozarē.
Debašu noslēgumā Saeimas deputāti šodien ar aplausiem pateicās Saeimas darbiniekiem, kuri tik ilgu laiku nodrošināja parlamenta sēdes darbu.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.
Saskaņā ar valdības sākotnēji virzīto variantu 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti ap 12,7 miljardiem eiro, savukārt izdevumi - ap 14,7 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā. Šis ir vēsturiski finansiāli lielākais valsts budžets.