Koalīcijas pārstāvji un Labklājības ministrija (LM) savā piedāvājumā par minimālo ienākumu slieksni iedzīvotājiem neņem vērā inflācijas negatīvo ietekmi uz trūcīgāko iedzīvotāju pirktspēju, šādus pārmetumus pie varas esošajiem šodien Saeimas debatēs veltīja opozīcijas pārstāvji.
Saeima noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) likumā "Par sociālo drošību" iesniegto priekšlikumu minimālo ienākumu slieksni iedzīvotājiem noteikt divreiz augstāku, nekā likumā ierakstīt piedāvājusi valdība.
ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis jau iepriekš norādījis, ka viņu virzītais priekšlikums paredzēja noteikt, ka minimālo ienākumu slieksnis iedzīvotājiem nebūtu zemāks par 40% no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī. Savukārt valdības virzītais priekšlikums paredz, ka slieksnis būtu ne zemāks kā 20% no mediānas.
Valainis skaidroja, ka, ja minētais slieksnis ir zemāks par 40%, tad tas nozīmē Eiropas Sociālās hartas neievērošanu, kuru Latvija ir ratificējusi un kurai ir likuma spēks. Uz to ir norādījusi arī Satversmes tiesa, pauda politiķis.
Parlamentārietis Andris Šuvajevs (P) norādīja, ka minimālā sliekšņa līmeņa noteikšana jāskata saistībā ar to, ka liela daļa sabiedrības pārdzīvo sociālekonomisko krīzi. Šuvajevs citēja ST spriedumu, kas nosaka, ka ir jānodrošina tāds minimālo ienākumu apjoms, lai ikviens var samaksāt par pārtiku, mājokli un medicīnisko palīdzību.
Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča (LPV) kritizēja valdības rīcību, kas balstoties pieejā, ka, ja jau trūcīgie cilvēki pirms gadiem varēja izdzīvot ar 53 eiro, "kā tad nu tagad neizdzīvos ar 125 eiro". Petraviča akcentēja, ka valdības piedāvātā ienākumu minimālā sliekšņa palielināšana no 109 līdz 125 eiro nenosegs pat inflācijas negatīvo ietekmi uz mazturīgo iedzīvotāju pirktspēju. "Cilvēki tiek stumti dziļāk nabadzībā, no kuras nekad nevarēs tikt ārā," brīdināja bijusī labklājības ministre.
Līdzīgi deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) kritiski novērtēja, ka minimālo ienākumu sliekšņu celšana nepietiekamā apmērā liecina, ka valdība ir palikusi 2020.gadā un domā, ka iedzīvotāji turpina dzīvot pēc tā laika cenu līmeņa, un Ministru kabinets savā piedāvājumā neņem vērā inflāciju. Arī Šuvajevs pauda, ka, veicot grozījumus, būtu jāņem vērā, ka esam ļoti augstas inflācijas apstākļos.
Deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) vērsa uzmanību situācijām, ar kurām ir jāsaskaras iedzīvotājiem, piemēram, kāda ģimene, kurā vīrs zaudēja darbu, nonāca situācijā, ka nebija par ko nopirkt bērniem pārtiku. Politiķe aicināja nodrošināt pietiekoši lielu atbalstu, lai iedzīvotāji varētu ātrāk atgriezties darba tirgū un spētu nodrošināt sevi. Politiķe arī aicināja parēķināt, cik cilvēkus nepietiekamo ienākumu dēļ zaudējam, jo viņi aizbrauc prom no Latvijas.
Parlamentārietis Edmunds Cepurītis (P) norādīja, ka ZZS virzītais priekšlikums labāk izpilda ST priekšlikumu, nekā LM piedāvājums.
Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā skata vairākus valsts 2023.gada budžeta pakotnes likumprojektus, kas paredz no 1.jūlija paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus.
