Desmit Latvijas pašvaldībās Lielās talkas laikā plānots apkarot latvāņus, aģentūru LETA informēja Lielās talkas sabiedrisko attiecību konsultante Jana Kralliša.
Latvāņu apkarošanai pieteikušās Augšdaugavas, Gulbenes, Jelgavas, Kuldīgas, Madonas, Rēzeknes, Ropažu, Siguldas, Talsu un Ventspils novadu pašvaldības. Detalizēta informācija par latvāņu talkām būs pieejama arī pašvaldību mājaslapās un laikrakstos.
Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden) ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kas apdraud vietējās augus un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēka veselībai.
Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) datiem, patlaban Latvijā uzmērīti 10 837 hektāru (ha) latvāņu, kas ir apmēram 1/3 no Rīgas. Latvijas likumdošana nosaka pienākumu zemes īpašniekam vai valdītājam iznīcināt latvāņus, ja tie izplatījušies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā, savukārt pašvaldībām uzdots koordinēt un VAAD un pašvaldībām kontrolēt, vai ierobežošana tiek veikta.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) uzsver, ka ņemot vērā, cik plaši latvāņi ir izplatījušies dažādos Latvijas reģionos, ir svarīga to mērķtiecīga apkarošana un maksimāla tālākas izplatības ierobežošana. "Nenoliedzami, šī ir valstiska problēma, taču skar plašu zemju īpašnieku loku. Redzam, ka ar normatīvo regulējumu vien latvāņus apkarot nevarēs, tādēļ ir nepieciešama jau konkrēta rīcība, lai mazinātu šo invazīvo augu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību," atzīst zemkopības ministrs.
VAAD direktore Kristīne Lomakina atgādina, ka padomju gados latvānis Latvijā tika ievests kā perspektīvs lopbarības augs, bet pašlaik šis invazīvais augs pārņēmis plašas teritorijas un ir ļoti grūti iznīcināms. Visvairāk latvāņu izplatību veicina cilvēku veikta darbība vai bezdarbība. Latvāni ir ļoti grūti pilnībā iznīcinātā kādā teritorijā, kur kaimiņa īpašumā nekas netiek darīts.
"Mēs apzināmies, ka nelīdzēs vainīgo sodīšana, bet gan vienota un saskaņota rīcība. Prieks, ka iniciatīva iesaistīt sabiedrību Lielās talkas laikā veikt mehānisku latvāņu ierobežošanu, ir guvusi atsaucību desmit pašvaldībās," norāda Lomakina.
Latvāņi ir ne tikai invazīva augu suga, bet arī bīstami cilvēkam, tā šūnsulai saskaroties ar ādu, ultravioleto staru ietekmē rodas apdegumi. Pavasarī, kad latvānis ir neliels augumā, ievērojot stingras darba drošības prasības to ir visefektīvāk iznīcināt, izrokot ar lāpstu.
VAAD sadarbībā ar Apvienību par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi ar Sandas Dejus līdzdalību talciniekiem ir sagatavojis video pamācības, kas publicētas "https://talkas.lv/latvanu-talkas-instrukcija/" un "https://www.vaad.gov.lv/lv/par-latviju-bez-latvaniem".
