Kariņš: Nesaprotu, kāpēc vēl daudzi politiķi iet Krievijas pavadā
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš cer uz partneru Saeimā izpratni par nepieciešamību beidzot Latvijā atbalstīt Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu jeb Stambulas konvenciju.
Intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" premjers atzina, ka ar viņa pārstāvētās partijas un "Progresīvo" balsīm Saeimā nepietiek, lai atbalstītu konvenciju. "Bet esam piedzīvojuši, ka politiķi, saprotot, par ko ir runa, maina savu viedokli. Nesaprotu, kāpēc vēl daudzi politiķi iet Krievijas pavadā un klausās tās naratīvu saistībā ar šo konvenciju," pauda Kariņš.
Kā valdības vadītājam viņam Stambulas koncencijas neratificēšana rada problēmas starptautiski, jo bez ratificētas konvencijas jācenšas starptautiski parādīt, ka neatbalstām vardarbību pret sievieti.
"Ceru, ka laika gaitā kolēģi Saeimā sapratīs, ka viņi cīnās ar papīra pūķi - ka te nav jācīnās, bet jāatbalsta," uzsvēra Kariņš.
Kā ziņots, Eiropas Parlaments (EP) prasa Eiropas Savienībai (ES) rīkoties saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas atzinumu un ratificēt Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Viņš atzīmē, ka rezolūcijā, kas pieņemta ar 469 balsīm par, 104 pret un 55 atturoties, teikts, ka Stambulas konvencija joprojām ir starptautiskais standarts un galvenais instruments, lai izskaustu ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp vardarbību ģimenē. Deputāti stingri nosoda dažu dalībvalstu mēģinājumus atcelt jau veiktos pasākumus Stambulas konvencijas īstenošanai un aicina pilnībā īstenot konvenciju.
EP deputāti nosoda dažu dalībvalstu pretdarbību dzimumu līdztiesībai, sieviešu tiesībām un Stambulas konvencijai, piemēram, Polijā, kur valdība vēlas atsaukt ratifikāciju un ir ieviesusi faktisku abortu aizliegumu. Viņi arī pieprasa, lai dalībvalstu iestādes apkarotu dezinformāciju, kas vērsta pret par konvenciju.
Sešus gadus pēc konvencijas parakstīšanas ES joprojām nav tai oficiāli pievienojusies, jo dažas dalībvalstis to atteikušās ratificēt. Tomēr ES Tiesas 2021.gada 6.oktobra atzinumā norādīts, ka ES var ratificēt Stambulas konvenciju arī bez visu dalībvalstu piekrišanas.
EP deputāti pauž, ka ES pievienošanās Stambulas konvencijai neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma to pašām ratificēt, un mudina atlikušās sešas dalībvalstis - Bulgāriju, Čehiju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu un Slovākiju - nekavējoties ratificēt konvenciju.
EP deputāti uzsver, ka krimināltiesības ir tikai daļa no visaptverošas atbildes uz vardarbību pret sievietēm un citiem dzimumbalstītiem vardarbības veidiem. Viņu ieskatā, ir jāpievēršas arī prevencijai, aizsardzībai un kriminālvajāšanai. Visiem iesaistītajiem dalībvalstu speciālistiem, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm un prokuroriem, būtu jānodrošina "dzimumsensitīva" apmācība, procedūras un vadlīnijas, kā arī jāsniedz atbalsts un aizsardzības pasākumi, izmantojot uz cietušajiem vērstu pieeju.
Trešdaļa ES sieviešu, proti, aptuveni 62 miljoni, ir piedzīvojušas fizisku vai seksuālu vardarbību, savukārt vairāk nekā puse jeb 55% sieviešu ES vismaz vienu reizi kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos.