Pārskatot izdevumus, papildu līdzekļus veselības aprūpes sistēmai iespējams piešķirt vēl šogad, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Politiķis sacīja, ka labi saprotot, kādā sistēmā strādā mediķi, uzsverot, ka mediķi nav atbildīgi par to. "Mūsu veselības aprūpes sistēma kopumā diemžēl nav ideāla. Pēdējos četrus gadus ik gadu vairāk nekā 100 miljonus eiro papildus esam ieguldījuši sistēmā, tās pamatbudžets ir 1,6 miljardi eiro, un tas ir mīts, ka pamatbudžets samazinās - vienkārši nost ir [Covid-19 laikā noteiktās] piemaksas. Naudas sistēmā pamatā ir vairāk," apgalvoja Kariņš, piebilstot, ka veselības aprūpes budžets ir otrā lielākā izdevumu pozīcija.
Premjers piekrīt, ka esošais līdzekļu apjoms sistēmā nav pietiekams, tāpēc jāturpina kārtot veselības aprūpes sistēmu, pilnveidojot slimnīcu tīklu, kā arī jāmeklē veidi ilgtspējīgai sistēmas finansēšanai, tostarp ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu.
Šogad papildus būs piešķirti jau 85 miljoni eiro, tāpat ir vienošanās 11 miljonus eiro pārdalīt no atbalsta, kas nav izlietots, stāstīja Kariņš. Vēl šogad plānots darīt to, ko "Valsts kontrole sen ir teikusi"- ja ir kādas programmas budžetā netiek izlietotas, tad nauda tiks pārdalīta nevis ministrijas iekšienē, bet notiks kopīga lemšana par kopīgajām prioritātēm. Līdz ar to ir iespēja šī gada laikā, pārskatot izdevumus, neizmantoto naudu virzīt kā papildu finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Kariņš piekodināja, ka patlaban visi saprot, ka veselības aprūpe ir viena no augstākajām prioritātēm.
Tikmēr veselības ministrei Līgai Meņģelsonei ir uzdevums nākt klajā ar piedāvājumu, kā uzlabot sistēmu.
Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā skatīs likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" un saistītos budžeta pakotnes likumprojektus. 2023.gada budžeta projekta pakotnes likumprojektiem uz galīgo lasījumu saņemti gandrīz 250 priekšlikumi.
Gan Budžeta komisija, gan valdība iepriekš neatbalstīja Saeimas opozīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus valsts budžeta 2023.gadam pirms galīgā lasījuma. Reizē valsts budžeta projektā paredzēts atbalstīt ap 20 tehniskos priekšlikumus no ministrijām.
Valsts budžeta likumprojektā atbilstoši valdības sākotnējam piedāvājumam 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.
