Šmits plāno piedāvāt Baltijas valstīm noteikt piena iepirkuma cenu koridoru

Šodien valdības sēdē Šmits skaidroja, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs ir noteikts šāds cenu koridors, kas nodrošina, ka piena cena nepazeminās zem pašizmaksas un arī "neuzšaujas debesīs".

Baltijas valstīs šāds mehānisms nav līdz šim ieviests, lai gan līdzīga prakse ir vairākās Eiropas Savienības valstīs. Ministra ieskatā, būtu labi, ja Baltijas valstis to varētu izdarīt kopīgi.

Šo jautājumu Šmits plāno tuvākajā laikā pārrunāt ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Kazi Starkeviču.

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, Šmitam tikšanās ar Starkeviču plānota ceturtdien, 9.martā.

LETA jau ziņoja, ka šī gada sākumā Latvijas piena ražotāji piedzīvoja piena krīzi. Tā devusi grūdienu sākt nozares problēmas risināt ilgtermiņā, pēc tikšanās ar Zemnieku saeimas valdi aģentūrai LETA iepriekš teica Šmits.

Viņš norādīja, ka sarunu laikā ar piena lopkopības nozari secināts, ka nozare meklē nevis īslaicīgu pabalstu, bet ilgtermiņa risinājumu.

Viņa ieskatā, valstij ir jāveido vide, kur, vai nu tiek stimulēti vietējie pārstrādes uzņēmumi "iet eksportā", vai arī pārstrādes tirgū jāaicina ārzemju investori, kas to darīt jau māk.

Vienlaikus viņš atzina, ka šobrīd investēt pārstrādes rūpniecībā Latvija ir krietni neizdevīgāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.

"Tas ir darbaspēka nodokļi, slimības lapas, birokrātija un vēl virkne lietas, kuru dēļ mēs neesam pievilcīgi jaunu pārstrādes rūpnīcu būvniecībai," stāstīja Šmits.

Jau ziņots, ka piena iepirkuma cenas Latvijā samazinājās līdz 28 - 30 centiem par litru, bet atsevišķiem uzņēmumiem cena jau bija noteikta 20 centi par litru un zemāk. Savukārt Eiropas Savienībā vidējā cena ir 45 centi.

Martā piena iepirkuma cena sāka paaugstināties.