Samazinājies Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš
Fiksētas cenas elektroenerģijas līgumus pagājušajā gadā izvēlējās 65% mājsaimniecību, kamēr mainīgas cenas līgumus izvēlējās 12%, bet universālo pakalpojumu - 23% mājsaimniecību, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.
Regulatorā atzīmē, ka pērn Baltijā un citviet Eiropā tika pieredzētas augstas elektroenerģijas cenas, ko ietekmēja ģeopolitiskā situācija reģionā. Tādējādi elektroenerģijas taupīšana kļuva īpaši būtiska, ko apliecina arī tirgus dati - Baltijā kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās un līdz ar norisēm tirgū pieauga lietotāju interese mainīt elektroenerģijas tirgotāju.
SPRK norāda, ka 2022.gada ceturtajā ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotā tendence, kad gan mājsaimniecību vidū, gan juridisko lietotāju segmentā samazinājās interese par mainīgas jeb biržas cenas līgumiem, ņemot vērā straujo elektroenerģijas cenas pieaugumu biržā.
Pērn biežāk mainīts arī elektroenerģijas tirgotājs, tostarp šāda tendence izteiktāka bija starp juridiskajām personām, kur 27% nomainījuši tirgotāju, kamēr starp mājsaimniecībām tirgotāju nomainījuši 6,4%. To galvenokārt veicināja tirgotāju lēmumi par elektroenerģijas cenu pārskatīšanu. Attiecīgi tirgū bija priekšnosacījumi tam, lai lietotāji aktīvi salīdzinātu un vērtētu tirgotāju piedāvājumus, kas rezultējās arī ar tirgotāja maiņu, piebilst SPRK.
Tāpat regulatorā atzīmē, ka pērn, salīdzinot ar 2021.gadu, Baltijas valstīs novērots kopējā elektroenerģijas patēriņa samazinājums par 2,3%. Attiecīgi Latvijā patēriņš saruka par 3,7%, kamēr Igaunijā - par 2%, bet Lietuvā - par 1,7%. Patēriņa samazināšanās galvenokārt saistīta ar elektroenerģijas cenas pieaugumu, taču ietekmi uz patēriņa izmaiņām atstāja arī mikroģeneratoru jeb saules paneļu uzstādīšana mājsaimniecībās, kas saražo elektroenerģiju autonomi.
Elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, pieauga par 4,6%. Tostarp Igaunijā ražošanas apmēri palielinājās par 26%, Lietuvā - par 1,7%, bet Latvijā samazinājās par 14,9%.
Latvijā saražotās elektroenerģijas apmēra kritumu galvenokārt ietekmēja augstā dabasgāzes cena, norāda SPRK, skaidrojot, ka elektroenerģijas ražošana, izmantojot dabasgāzi, ir dārgāka, līdz ar to tirgū šāda enerģija ir mazāk konkurētspējīga. Skatoties pēc izmantotajiem ražošanas resursu veidiem, 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, koģenerācijas stacijās saražotie apmēri samazinājās par 32%, kamēr vēja elektrostacijās tie palielinājās par 36%, bet hidroelektrostacijās (HES) - par 2%.
Tāpat SPRK atzīmē, ka šogad janvārī palu dēļ, kas šim mēnesim nav raksturīgi, būtiski pieauga ražošanas apjomi HES. HES kopējais saražotais apmērs sasniedza 935 gigavatstundas (GWh), kas ir augstākais rādītājs kopš 2017.gada marta, un ar pašu (vietējo) saražoto apjomu Latvijā tika nosegts patēriņš 143% apmērā.
Pērn kopumā Latvija elektroenerģijas patēriņu nosedza 69,7% apmērā, izmantojot vietējos ražošanas avotus. Elektroenerģija lielākoties importēta no Zviedrijas, Somijas un Polijas, jo sākot no pagājušā gada maija apturēts elektroenerģijas imports no Krievijas un Baltkrievijas. Salīdzinot ar 2021.gadu, 2022.gadā Latvijas importētās elektroenerģijas daudzums bija par 13,7% lielāks, bet eksportētās elektroenerģijas daudzums palielinājās par 3,6%.
Pērn, salīdzinot ar 2021.gadu, mēneša vidējās elektroenerģijas cenas "Nord Pool" biržā Latvijas tirdzniecības zonā bija izteikti svārstīgas. 2022.gada augustā tika sasniegta līdz šim augstākā vidējā mēneša cena - 467,75 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir aptuveni piecas reizes lielāka nekā 2021.gada augustā. Savukārt 2023.gada sākumā "Nord Pool" biržā Latvijas tirdzniecības zonā cenas samazinājās. Šogad janvārī vidējā mēneša cena bija 99,74 eiro par MWh, kas ir par 62% mazāka nekā 2022.gada decembrī, bet februārī tā bija 113,77 eiro par MWh, kas ir par 14% vairāk, salīdzinot ar janvāri.
Cenu kritums biržā 2023.gada janvārī novērots ne vien Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Galvenokārt cenas samazināšanos ietekmēja dabasgāzes cenas kritums silto laika apstākļu dēļ, kad pieprasījums pēc dabasgāzes nav tik augsts, min SPRK.
Regulatorā atzīmē, ka elektroenerģijas cenas biržā ietekmē cenu mazumtirdzniecībā, ko maksā Latvijas elektroenerģijas lietotāji. SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecībām 2022.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada ceturto ceturksni pieauga par 65% - līdz 173,51 eiro par MWh, savukārt juridiskajiem lietotājiem cena palielinājās par 80% - līdz 187,38 eiro par MWh.
Minētais rādītājs atspoguļo konkrētajā periodā lietotājiem piemēroto cenu un iekļauj datus gan par lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas jeb biržas cenas līgumus, gan tiem, kuri noslēguši fiksētas cenas līgumus. Fiksētie līgumi tiek slēgti uz ilgāku laiku (seši, 12, 18 mēneši), attiecīgi apkopotajos datos ir dažādi tirdzniecības līgumu noslēgšanas laiki un termiņi. Līdz ar to cena var atšķirties no tirgū šobrīd pieejamiem piedāvājumiem.