Pērn VDD rosinājis "melnajā sarakstā" iekļaut 18 ārzemniekus

Valsts drošības dienests (VDD) pagājušajā gadā tā dēvētajā melnajā sarakstā rosinājis iekļaut 18 ārzemniekus, kuri pieprasījuši vai ieguvuši uzturēšanās tiesības saistībā ar investīcijām, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotais ziņojuma projekts valdībai.

Kopumā 2022.gadā VDD veica 1278 personu pārbaudes saistībā ar iespēju pieprasīt ārzemniekam termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret investīcijām.

Vienlaikus VDD Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) sagatavoja atteikumus par 152 personu.

Papildus veikto pārbaužu rezultātā VDD ierosinājis arī 18 personas iekļaut to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas ir aizliegta.

Uzturēšanās un ieceļošanas ierobežojumi galvenokārt pamatoti ar VDD konstatētiem izlūkošanas riskiem, iespējamu apdraudējumu Latvijas konstitucionālajai iekārtai un atbalsta sniegšanu Krievijas vai tās tuvākās sabiedrotās Baltkrievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai.

No 2010.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 31.decembrim investīciju programmas ietvaros PMLP ir izsniegusi 19 600 TUA. 251 gadījumā TUA izsniegšana investoriem atteikta, bet anulētas kopumā 3110 TUA. 2022.gada 31.decembrī Latvijā uzturējās 5675 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām TUA.

Ar TUA saņemšanu saistītie nerezidentu ieguldījumi no 2010.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 31.decembrim bija 1,61 miljards eiro. No kopumā investīciju programmā ieguldītajiem līdzekļiem 83% jeb 1,34 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.

Ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās veido 10% jeb 158,9 miljonus eiro, bet attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā - 6% (95,5 miljonus eiro).

Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē ieguldīti 16,3 miljoni eiro jeb 1% no kopējā investīciju apjoma.

TUA pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem - lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Aptuveni 85% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas. Ārpus bijušās PSRS teritorijas lielākā investoru interese ir no Āzijas valstīm.

Sakarā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem no 2014.gada 1.septembra, būtiski samazinājies programmas ietvaros saņemtais pieteikumu skaits un investīciju apjoms. Ja 2014.gadā investīciju programmas ietvaros izsniegto TUA skaits veidoja 53% no visām trešo valstu pilsoņiem izsniegtajām pirmreizējām TUA, tad turpmākajos gados tas strauji samazinājies, 2022.gadā šim skaitam veidojot 1,5% no kopējā pirmreizēji izsniegto TUA skaita.

Negatīva ietekme uz investīciju programmu bija arī Covid-19 pandēmijas ierobežojošiem pasākumiem un, it īpaši, 2022.gadā veiktie grozījumi Imigrācijas likumā, kas atcēla iespēju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt TUA saistībā ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā, kā arī ģeopolitiskajai situācijai reģionā saistībā ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā.

2022.gadā saņemti 103 investoru pieteikumi, investīciju apjomam sasniedzot 26,6 miljonus eiro, kas ir 75% no iepriekšējā gada līmeņa. Pārsvarā tie bija ieguldījumi nekustamajā īpašumā. Nekustamā īpašuma iegādē saistībā ar TUA saņemšanu dominē Rīga un Pierīga, it īpaši Jūrmala.

Ar investīciju programmu saistīto ieguldījumu nekustamajos īpašumos apjomu samazināšanās kopumā nav iespaidojusi nekustamā īpašumu tirgu. Nozare lielā mērā pārkārtojusies uz vietējo pieprasījumu.

TUA pieteikumu skaits saistībā ar ieguldījumiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās pēdējos gados ir apsīcis, un šobrīd neliecina par nerezidentu interesi par šo ieguldījumu veidu Latvijas ekonomikā. To būtiski ietekmējuši veiktie pasākumi, lai pastiprinātu uzraudzību nerezidentu noguldījumiem Latvijas komercbankās, teikts sagatavotajā informatīvā ziņojuma projektā.

Kopumā ar TUA saistīto investīciju ietekme uz nerezidentu kapitāla piesaisti esot vāja. Tomēr atsevišķu valstu, kā piemēram, Krievijas un iepriekšējos gados Vjetnamas investoriem TUA esot bijis stimuls ieguldījumiem Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā.

Pirmreizēju un atkārtotu TUA saņemšanai valsts pamatbudžeta programmā kopumā ārzemnieki no programmas uzsākšanas brīža 2014.gada 1.septembrī līdz 2023.gada 15.februārim ir veikuši iemaksas 28,9 miljonu eiro apmērā.

Ārzemnieku veiktie maksājumi pirms TUA saņemšanas valsts budžetā bijis būtisks finanšu avots "Altum" īstenotajai mājokļu galvojumu programmai - valsts galvojumiem bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai no programmas darbības sākuma kopumā novirzīti 8,5 miljoni eiro.

Citi būtiskākie mērķi ārzemnieku ieskaitīto līdzekļu izmantošanai - atbalsts Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem, tūrisma attīstības pasākumi un sistēmas administrēšanas izmaksu segšana.

Investīciju piesaistes programmai, piedāvājot nerezidentiem iespēju saņemt TUA, ieviešanas pirmajos gados bija vērojams pozitīvs efekts. Tomēr, programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, kā arī pasliktinoties ģeopolitiskai situācijai, ar TUA piesaistīta ārvalstu kapitāla apjoms kopš 2014.gada samazinājās.

Laikā no 2018. līdz 2022.gadam ar TUA piesaistītais investīciju apjoms bija aptuveni 31,9 miljoni eiro vidēji gadā, kas ir tikai 10,3% no programmas pirmajos gados piesaistītajām investīcijām.

Ja 2014.gadā nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, salīdzinājumā pret kopējiem nerezidentu ieguldījumiem Latvijas ekonomikā pārsniedza 11%, tad kopš 2018.gada tie vairs nepārsniedz 0,5%.Tas norāda, ka kopumā investīciju piesaistes programma ir zaudējusi savu nozīmi, un TUA nav motivējošs instruments ārvalstu kapitāla piesaistei Latvijā, secināts ziņojumā.