Latvija atvadās no Mārtiņa
Mēdz teikt – ja aiziet labs cilvēks, tad arī debesis raud. Vai arī – labiem cilvēkiem pat pēdējā dienā vienmēr smaida saule. Laika apstākļi vakar šādās niansēs neiedziļinājās, jo nebija svarīgi – līst, snieg vai silda: tāpat skaidrs, ka Mārtiņš Freimanis bija un mūsu sirdīs joprojām paliek labs cilvēks.
Grupas Tumsa līdera, dziedātāja, komponista, dzejnieka, aktiera un jebkura radoša pasākuma gara Mārtiņa Freimaņa oficiālā izvadīšana pēdējā gaitā notika vakar pulksten 15 no Rīgas Krematorijas ēkas. Oficiālā – jo tuvinieki un draugi uz to tika pulcēti pāris stundas pirms šā pasākuma. Patiesībā šī nelielā slepenības piegarša bija arī loģiska, jo atvadīties gribētāju bija ārkārtīgi daudz, bet vietas Krematorijas zālē – relatīvi maz. Pie ieejas Sēru namā (un arī izejot no tā) skanēja Mārtiņa mūzika, kas ļāva kaut nedaudz remdināt to noskaņu, uz ko parasti spiež šāda veida pasākumi, – ir taču lietas, kas turpinās! Uzskaitīt no mūzikas aprindām un ne tikai tām atnākušos nebūtu jēgas (arī latvju estrādes guru Raimonds Pauls un Margarita Vilcāne atnāca atdot godu tikai 33 gadus vecajam, bet tik talantīgajam puisim), jo maz bija tādu, kuri tur nebija – arī tiem droši vien bija kāds neierašanās attaisnojums. Cilvēki plūda un plūda straumēs Krematorijas virzienā, bet pie Mārtiņa pēdējās atdusas vietas krājās milzum daudz mārtiņrožu.
Atvadīšanās notika rimti un nesteidzīgi. Katram bija iespēja pieiet pie Mārtiņa zārka, pēdējo reizi ieskatīties viņa sejā un padomāt par to, kāpēc tieši viņš un kāpēc tieši tagad, tad nolikt ziedus un izdzēst… nē, ne jau Mārtiņu, bet gan šo smago notikumu no atmiņas. Pēc iznākšanas no Sēru nama neviens nesteidzās ātri doties prom: cilvēki nostājās pie durvīm, klausījās Freimaņa mūziku, dalījās atmiņās par viņu un domāja – kāpēc tā?! Laikam bija lemts.
Pelnu urna tiks nogādāta Freimaņa dzimtajā Liepājā, kur 7. februārī Liepājas Latviešu biedrības namā notiks vēl viens vērienīgs atvadīšanās pasākums. Likteņa ironijas pēc, šis datums varēja būt dziedātāja 34. dzimšanas diena…